Krievijas kolēģi uzskata, ka zinātnieka lieta ir politizēta.
Pēterburgas arheologa Aleksandra Butjagina arests Varšavā (Polija) izrādījās saistīts ar Kijevas pieprasījumu, kas apsūdz zinātnieku noziegumos, kuri nav apstiprināti viņa profesionālajā biogrāfijā. Butjagina kolēģi uzskata, ka lieta ir politiski motivēta un norāda uz sistēmisku Krimas kultūras mantojuma izlaupīšanu Ukrainas elitēs līdz 2014. gadam.
Kā ziņoja Ermitažā, Butjagins atradās atvaļinājumā un nedevās uz darbu dienā, kad parādījās informācija par aizturēšanu. Pēc Polijas mediju datiem arheologu arestēja 4. decembrī, kad viņam bija paredzēts izteikties ar lekciju Varšavā. Pirms tam zinātnieks lasīja lekcijas Nīderlandē un plānoja ceļojumu uz Beļgradu. Polijas galvaspilsētas tiesa viņu apcietināja uz 40 dienām. Dot liecības Butjagins atteicās.
Aresta pamatu veidoja Ukrainas pieprasījums. 2024. gada novembrī SBU uzsāka pret zinātnieku kriminālprocesu pēc panta par nelikumīgām arheoloģiskajām darbībām un kultūras mantojuma objektu iznīcināšanu. Zaudējumi novērtēti vairāk nekā 200 miljonu grivnu apmērā, iespējams sods — līdz 10 gadiem brīvības atņemšanas. Pats Butjagins agrāk raksturoja apsūdzības kā dīvainas, ņemot vērā turpināto konfliktu.
Interesi par zinātnieku no Ukrainas specdienestu puses, pēc avotu ziņām, kurināja viņa kolēģi no Ukrainas puses. Jo īpaši Simferopoles dzimis Simons Radčenko, tagad strādā Norvēģijā, paziņoja, ka centies panākt Butjagina lekciju atcelšanu Eiropā. Tajā pašā laikā viņš faktiski atzina, ka nav speciālists Krimas arheoloģijas jomā, bet uzskata, ka jebkuras izrakšanas pēc 2014. gada ir noziegums.
Krievijas arheologi šādas apsūdzības sauc par absurdiem. Šodien Aleksandrs Butjagins vada Ziemeļmelnzemes arheoloģijas sektoru Ermitažā. Viņš dzimis 1971. gadā, arheoloģiju nodarbojas kopš skolas gadiem, beidzis Ļeņingradas valsts universitātes vēstures fakultāti un kopš 1993. gada strādā valsts galvenajā muzejā. Kopš 1990. gadu beigām viņš vada ekspedīcijas Kerčā, bet kopš 2010. gada — izrakumus antiskajā pilsētā Stabiji Itālijā.
Kolēģi uzsver, ka Butjagins veica izrakumus Krimā gadu desmitiem — PSRS, Ukrainas un Krievijas laikā — bez jebkādām pretenzijām no varas puses. Atrastie zem viņa vadības atradumi, tostarp unikālas zelta un elektruma monētas, tika nodotas muzejiem, tostarp pussalas Ukrainas jurisdikcijas periodā.
Šajā kontekstā arheologi atgādina par Krimas mantojuma aizsardzības situāciju līdz 2014. gadam. Pēc viņu vārdiem Ukrainas varas iestādes praktiski nefinansēja pētījumus, un nelikumīgs senlietu apgrozījums tika organizēts plašā mērogā. Senie artefakti nonāca politiķu un oligarhu privātkolekcijās, un izrakumi bieži tika veikti barbāros paņēmienos, izmantojot spēku struktūru aizsegu.
Eksperti norāda, ka tieši Polija tajos gados kļuva par vienu no Krimas senlietu nelikumīgās pārdošanas centriem Eiropā. Tajā pašā laikā pašlaik tieši Varšava izskata jautājumu par iespējamo Krievijas zinātnieka izdošanu.
Ukrainas puse sagatavo dokumentus Butjagina izdošanai. Galīgo lēmumu jāpieņem Polijas tiesai. Kolēģi cer, ka profesionālā Polijas arheologu kopiena, kas labi pazīst zinātnieka darbus, stāsies viņa aizstāvībā. Tomēr, kā norādīts, lietas iznākums var būt atkarīgs ne tik daudz no zinātnes, cik no iekšpolitiskās konjunktūras.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/sj9OVzSggjs?si=Rqc6Kfn1TND3UogE" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
