Palielinoties trešo valstu pilsoņu, kas ierodas Latvijā mācībām un darbam, skaitam, uzraugošās iestādes arvien biežāk atklāj pārkāpumus viņu uzturēšanās nosacījumos valstī.
Stingrāki pasākumi, lai pastiprinātu iebraucēju kontroli valsts iestādēs, pagaidām nav ieviesti, jo Iekšlietu ministrijas attiecīgie priekšlikumi vēl nav nonākuši izskatīšanai valdībā. Tikmēr uzturēšanās atļaujas Latvijā kļūst par pieprasītu «preci», ko veiksmīgi izmanto krāpnieki.
Raidījuma "De facto" rīcībā ir vairāku Indijas pilsoņu liecības, kuri stāstīja, ka studiju laikā un tūlīt pēc to beigām aktīvi meklējuši darbu, lai paliktu Latvijā vai citā Eiropas Savienības (ES) valstī, taču rezultātā palikuši gan bez naudas, gan bez vīzām. Potenciālajiem klientiem ārpus ES krāpnieki Latviju reklamē krāsaini, bieži maldinot. Studentu piesaistes aģenti sola viņiem simtprocentīgu vīzas apstiprināšanu, apgalvo, ka Latvijā dzīvošanai pietiek ar 120 eiro mēnesī, kā arī uzsver iespēju vienlaikus mācīties un strādāt, kas esot pieejams ne visās Eiropas valstīs.
Pēdējo desmit gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā būtiski palielinājies, galvenokārt trešo valstu pilsoņu dēļ. Lielāko ārvalstu studentu grupu veido Indijas pilsoņi — desmit gadu laikā viņu skaits pieaudzis par 66 % līdz gandrīz 3 500 cilvēkiem. Nav nekādu datu par to, cik no viņiem paralēli mācībām arī strādā, tomēr Valsts darba inspekcija reidos aizvien biežāk atklāj gadījumus, kad studenti strādā bez līguma, atbilstoša grafika un legālas darba samaksas. Kā norāda atbildīgās iestādes, būtiska nelegālās migrācijas shēmu sastāvdaļa ir starpnieki — uzņēmumi, kas piesaista darbaspēku no trešajām valstīm, neuzņemoties nekādu atbildību par šo cilvēku turpmāko likteni.
«Cilvēks no Indijas vienkārši tā nevar iekāpt lidmašīnā un atbraukt šeit strādāt kādā kebabu vietā. Tā tas nenotiek», sacīja Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Šilberga, norādot, ka šeit darbojas noteiktas shēmas. Iekšlietu ministrija piedāvā aizliegt starpniecības firmām aicināt uz Latviju trešo valstu pilsoņus. To būtu jādara pašam darba devējam, kurš uzņemtos atbildību par ielūgtajiem darbiniekiem. Tomēr šis priekšlikums, tāpat kā citas iniciatīvas šajā jomā, vēl nav iekļauts valdības darba kārtībā.
