Pilsētā četru gadu laikā gāja bojā vairāk nekā 11 000 cilvēku.
Itālijas varas iestādes uzsākušas izmeklēšanu par datiem par "safari" uz Sarajevas iedzīvotājiem pilsētas aplenkuma laikā 1990. gados. Kara laikā tur gāja bojā vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku. Tiek pieņemts, ka ekskursijas iegādājās bagāti eiropieši izklaides nolūkos.
Milānas prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu par datiem, ka grupas bagātu eiropiešu, tostarp itāļu, iegādājās ekskursijas uz Sarajevu, lai šautu uz mierīgiem iedzīvotājiem četru gadu laikā, kad pilsēta tika aplenkta 1990. gados, raksta La Repubblica.
Tiek pieņemts, ka "tūristi snaiperi" maksāja summu, kas mūsdienu standartiem atbilst no €80 tūkstošiem līdz €100 tūkstošiem, Radovana Karadžića armijas karavīriem, bijušajam bosniešu serbu līderim, kurš 2016. gadā tika atzīts par vainīgu starptautiskajā tribunālā par kara noziegumiem un notiesāts uz mūža ieslodzījumu.
Sarajeva atrodas ielejā un ir apņemta ar kalniem, kas padara to pieejamu apšaudēm. Vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku gāja bojā nepārtrauktu apšaudu un snaiperu uguns rezultātā no 1992. līdz 1996. gadam. Snaiperi šāva "uz cilvēkiem uz ielām, tostarp bērniem, bez izšķiršanas, it kā tas būtu videospēle vai safari", raksta izdevums.
Izmeklēšana tika uzsākta pēc sūdzības, ko iesniedza milāniešu rakstnieks Ecio Gavacceni, kurš veica savu izmeklēšanu. Varas iestādes strādā pie aizdomās turēto personu identificēšanas.
Kā norāda izdevums Il Giorno, pastāv 1994. gada militārās izlūkošanas dokuments, kas apstiprina "briesmīgu safari" esamību Sarajevā. Turklāt bijusī Sarajevas mēre Benjamina Kariča paziņoja par gatavību sniegt liecības šajā lietā. Vēl 2022. gadā viņa iesniedza prasību tiesā pret nenoskaidrotām personām, kas bija saistītas ar šiem incidentiem.
Par šo pašu tēmu 2022. gadā tika izlaists dokumentālais filma "Sarajevas safari" režisora Mirana Županča. Portāls Balkan Insight raksta, ka tolaik Serbu armijas veterāni un veterānu organizācijas no Republikas Srpskas "asi reaģēja" uz filmu un nosauca apgalvojumus par "briesmīgu melu".
Bosnijas karš (1992–1995) sākās pēc bijušās Jugoslavijas sabrukuma, kad bosniešu serbi mēģināja ar spēku novērst Bosnijas un Hercegovinas neatkarību. Simbols konfliktam bija Sarajevas aplenkums — gandrīz četru gadu ilga pilsētas blokāde no serbu spēku puses, ko pavadīja nepārtrauktas apšaudes. Starptautiskā krimināltiesa par bijušo Jugoslaviju (ICTY) ziņoja, ka pilsēta dzīvoja bez ūdens, elektrības un pārtikas, un tās iedzīvotāji cieta no bada un bailēm: aplenkuma laikā gāja bojā apmēram 11 tūkstoši cilvēku, tostarp vairāk nekā 1,5 tūkstoši bērnu. Karš beidzās ar Daitonas vienošanās parakstīšanu, kas nostiprināja Bosnijas un Hercegovinas pastāvēšanu kā vienotu, bet sadalītu valsti.
Rakstnieks apgalvo, ka līdzīgas ekskursijas iegādājās "vācieši, franči, angļi — cilvēki no visām rietumu valstīm, kuri maksāja lielu naudu, lai viņus nosūtītu tur šaut mierīgos iedzīvotājus". "Nebija nekādu politisku vai reliģisku motīvu. Tie bija bagāti cilvēki, kuri ieradās tur izklaides un personiskās apmierināšanas nolūkos," uzsvēra viņš.
