Ģenerālprokurora amatam izvirzītais Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters vēlas pārliecināties par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kapacitāti, izriet no viņa sacītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".
Norādīts, ka no KNAB puses nāk mazāk "skaļu lietu" nekā ierasts un vaicāts, kā vērtē KNAB atnesto materiālu kvalitāti, Meisters uzsvēra, ka noziedzība kļūst sarežģītāka, un noziedznieki vairs nestrādā tik primitīvi, lai koruptīvos noziegumus varētu atklāt elementāri un ātri sasniegt rezultātu. Viņš uzsvēra, ka viņam ir jāsaprot, kāda ir KNAB kapacitāte, jātiekas ar biroja vadību, un jāizrunā "kas ir par problēmu".
Pārvaicāts, vai redz problēmu, viņš uzsvēra, ka tādu redz, bet ir jāsaprot, vai tā ir KNAB problēma, proti, vai trūkst izmeklēšanas, operatīvās darbības kapacitātes, vai "kaut kur atpaliekam noziedzības izpausmēs, vai tas ir normatīvais regulējums".
Viņš norādīja, ka ir jāsaprot, kur var palīdzēt prokuratūra vai ko tā var darīt citādāk, pieļaujot, ka, iespējams, prokuratūrai jāuzņemas lielāka atbildība, tostarp ieņemot vadošo lomu izmeklēšanas stadijā, proti, jau no paša sākuma risinot jautājumu, kādi pierādījumi un cik ir vajadzīgi, un, vai vispār izmeklēšanai ir priekšmets.
Jau ziņots, ka Tieslietu padome piektdien nolēma ģenerālprokurora amatam virzīt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Meisteru.
Likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Meisters no 2018. gada maija ir Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. 2023. gadā viņš iecelts šajā amatā uz otru termiņu. No 2000. gada viņš strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp bijis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokurors un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors.
Atkārtotajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteicās Meisters, līdzšinējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss un bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jānis Ilsteris.
Stukānam 11. jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās, jo neviens no trim kandidātiem neguva Tieslietu padomes atbalstu un netika virzīts apstiprināšanai Saeimā. Toreiz konkursā bija pieteicies Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.
Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020. gada 18. jūnijā.
Līdz jauna ģenerālprokurora izraudzīšanās brīdim ģenerālprokurora amata pienākumus pilda virsprokurors Arvīds Kalniņš.
Atstāt komentāru