Zemūdens ierīces kontrolē bezpilota lidaparātus un zemūdens robotus, kā arī spēj savākt NATO militāro kuģu un zemūdens kuģu akustiskās parakstus.
Krievija varēja izveidot noslēpumainu poligonu zemūdens operācijām, lai novērotu NATO jūras spēku aktivitāti noslīkušā prāmja «Igaunija» apkaimē. Par to ziņo kopīgā izmeklēšanā Vācijas izdevumi WDR, NDR un Süddeutsche Zeitung, balstoties uz informāciju no NATO drošības dienestu avotiem. «Igaunija» avarēja 1994. gada septembrī, kad tā devās ceļā no Tallinas uz Stokholmu vētras laikā. Gāja bojā 852 cilvēki, un daļa upuru ķermeņu joprojām atrodas 80 metru dziļumā 35 km attālumā no Somijas salas Utē. Saistībā ar to Somijas, Igaunijas un Vācijas varas iestādes pēc katastrofas slēdza piekļuvi noslīkušajai kuģim.
Pateicoties šim ierobežojumam, Krievijas izlūkdienesti, kā tiek pieņemts, izvietoja uz noslīkušā kuģa zemūdens ierīces, kas kontrolē bezpilota lidaparātus un zemūdens robotus, kā arī spēj savākt NATO militāro kuģu un zemūdens kuģu akustiskās parakstus. Šie paraksti palīdz identificēt kuģus pēc unikālajām skaņas īpašībām to dzinējiem un propelleriem, teikts izmeklēšanā. Rietumu izlūkdienesti uzskata, ka par šādām operācijām atbild Krievijas Federācijas Galvenā dziļūdens izpētes pārvalde (ГУГИ). Šī slepenā vienība, kas pakļaujas tieši Aizsardzības ministrijai, specializējas zemūdens spiegošanā, diversijās un izlūkošanā.
ГУГИ, konkrēti, kontrolē floti no speciālas nozīmes kuģiem, mini zemūdenēm un zemūdens bezpilota lidaparātiem, tostarp kuģi «Jantars», kuru NATO uzskata par vienu no galvenajiem Krievijas izlūkošanas kuģiem. Alianšu valstu Jūras spēki vairākkārt ir konstatējuši «Jantars» tuvu zemūdens kabeļiem un kritiski svarīgām infrastruktūras vietām Ziemeļu un Baltijas jūrās, teikts izmeklēšanā.
Laikā no 2021. līdz 2024. gadam Somija pagaidu kārtā atļāva piekļuvi daļai aizsardzības zonas, lai veiktu jaunu izmeklēšanu par katastrofas cēloņiem. Šajā laikā, saskaņā ar izmeklēšanu, NATO valstis novēroja palielinātu Krievijas zemūdeņu aktivitāti šajā apgabalā. Turklāt pēdējos gados Lietuva, Latvija, Lielbritānija un Īrija ziņojušas par neidentificētu zemūdens sensoru atklāšanu, kas, pieņemams, ir Krievijas ražojums, norāda izmeklētāji.
Materiālā arī teikts, ka Krievijas uzņēmumi jau daudzus gadus iegādājušies modernās Rietumu zemūdens novērošanas tehnoloģijas, izmantojot starpnieku tīklu, tostarp Kiprā reģistrētas firmas. Šo darījumu vērtība tiek lēsta 50 miljonu ASV dolāru apmērā.
Atstāt komentāru