Vīne bieži tiek raksturota kā «Krievijas spiegu ligzda».
Austrijas prokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu pret diplomātu, kurš tiek aizdomās turēts par konfidenciālu dokumentu noplūdi, kas saistīti ar nervu paralizējošo vielu «Novičoks» un bijušā divkāršā aģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu Apvienotajā Karalistē.
Apsūdzības pret diplomātu Johannesu Peterliku tika izvirzītas «par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta noslēpuma pārkāpšanu», paziņoja prokuratūra oficiālajā preses relīzē. Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, šis ierēdnis 2018. gadā pieprasīja slepenu ziņojumu, kurā bija iekļauta Padomju nervu paralizējošās vielas «Novičoks» formula.

Dokumentā bija arī informācija par Sergeja Skripaļa saindēšanu, kas notika 2018. gada martā, par ko Apvienotā Karaliste apsūdz Krieviju. Tajā laikā Peterlik ieņēma Austrijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra amatu, kuru tolaik vadīja Karina Knaisl, kas tika iecelta no ekstrēmi labējās partijas FPÖ.
Peterlik tiek aizdomās turēts, ka viņš parādīja ziņojumu bijušajam Austrijas izlūkdienesta aģentam Egisto Ottam, kurš tiek apsūdzēts spiegošanā Krievijas labā. Austrijas varas iestādes saņēma šo dokumentu no Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (ĶIAO), kas atrodas Nīderlandē.
Ja diplomāta vaina tiks pierādīta, viņam draud līdz pieciem gadiem cietumā. Kriminālprocesa uzsākšanas brīdī viņš ieņēma Austrijas vēstnieka amatu Indonēzijā, taču tika atstādināts no amata 2021. gadā, kad tika uzsākta izmeklēšana.
Sākotnēji izmeklēšana tika uzsākta saistībā ar plašu Vācijas skandālu, kas saistīts ar uzņēmumu Wirecard. Uzņēmuma operāciju vadītājs, austrietis Jāns Marsaleks, it kā centās atstāt iespaidu uz biznesa partneriem, rādīdams viņiem ĶIAO failus, kuru izcelsme tika noteikta pēc Austrijas svītrkoda.
Kopš tā laika Jāns Marsaleks slēpjas Krievijā, kur, saskaņā ar 2025. gadā publicētu starptautisku žurnālistikas izmeklēšanu, sadarbojas ar FSB.
Pēdējo gadu laikā vairāki spiegošanas skandāli grauj Austrijas reputāciju NATO valstu acīs. Lai gan Austrija ir neitrāla valsts un ES dalībniece, Vīne bieži tiek raksturota kā «Krievijas spiegu ligzda» lielā starptautisko organizāciju skaita un liberālā likumdošanas par izlūkdienestu darbību dēļ.
Augusta beigās prokuratūra jau paziņoja par prasības celšanu pret Egisto Ottu par spiegošanu Maskavas labā. Viņš noraidīja visas apsūdzības komentārā aģentūrai AFP.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru