- novembrī plkst. 9:30 Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt izskatīt apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā tika piespriests cietumsods astoņu gadu un sešu mēnešu apmērā. Tiesas sēdē aizstāvji pabeigs savus uzstāšanās, bet tiesa uzklausīs apsūdzētā pēdējo vārdu, kā ziņots aģentūrai LETA tiesā.
Pirmās instances tiesa atzina Ādamsonu par vainīgu četru kriminālpārkāpumu izdarīšanā, tostarp par sveša īpašuma iegūšanu maldinošā veidā nelielā apmērā, munīcijas iegādi un glabāšanu šaujamieročiem bez attiecīgas atļaujas, piespriežot viņam astoņu gadu brīvības atņemšanu ar divu gadu probācijas uzraudzību, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trim mēnešiem.
Daļēji apvienojot piespriestos sodus, Ādamsonam tika noteikts galīgais sods – astoņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšana ar divu gadu probācijas uzraudzību.
Savukārt Krievijas pilsonis, bijušais KGB darbinieks Genādijs Silonovs par spiegošanu tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar divu gadu pārbaudes laiku.
Šādu sodu tiesas debatēs iepriekš lūdza piespriest arī prokurors.
Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Ērlens Ernston norāda, ka Ādamsons nelikumīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi vāca un caur Silonovu nodeva slepenu informāciju, kā arī citus datus svešai izlūkošanai – Krievijas Federālajai drošības dienestam.
Savukārt Silonovs veica nelikumīgu slepenās informācijas vākšanu, kā arī citu informāciju attiecīgajai izlūkošanas iestādei tieši un pēc tās uzdevuma. Norādītā informācija arī ietvēra un sniedza detalizētu pārskatu par valsts iestāžu, tiesībaizsardzības iestāžu un Latvijas valsts drošības iestāžu darbu, kā arī valsts aizsardzības sistēmu. Šī informācija atbilst Krievijas specdienestu mērķiem attiecībā uz Latviju, kas noteikti izklāstīti Nacionālās drošības koncepcijā.
Tiesa arī konstatēja, ka Ādamsons nepamatoti pieprasīja un saņēma kompensāciju par transporta izdevumiem, nodarot materiālus zaudējumus Latvijas Saeimai, kā arī nelikumīgi iegādājās un glabāja savā dzīvesvietā bez attiecīgas atļaujas munīciju šaujamieročiem – patronas, kas ir piemērotas šaušanai.
Uz spriedumu tika iesniegta apelācijas sūdzība, un šobrīd lieta tiek izskatīta apgabaltiesā.
Kā ziņots, Ādamsons tika apsūdzēts trīs Krimināllikuma pantu pārkāpumos – spiegošanā, nelielā apmērā izdarītā krāpšanā un munīcijas iegādē un glabāšanā šaujamieročiem bez attiecīgas atļaujas. Deputātam tika inkriminēta nelielā apmērā izdarīta krāpšana, kas saistīta ar degvielas izdevumu kompensāciju, kopumā apmēram 100 eiro. Tāpat tika atrastas vairākas desmitiem patronu.
Attiecībā uz iespējamo spiegošanu informācija, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka tiesībaizsardzības iestādes aizdomas par Ādamsonu ir saistītas ar vairāk nekā 40 epizodēm.
Ādamsons tiek aizdomās turēts par informācijas nodošanu Krievijai četru gadu laikā līdz aizturēšanai. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodeva gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par iepirkumiem un armijas budžetu, – gan sniedza ziņas pēc apmeklējuma pie valsts austrumu robežas, informēja par Baltijas asamblejas nostāju attiecībā uz "Nord Stream 2". Tāpat, saskaņā ar neoficiālu informāciju, informācijas nodošanai viņš izmantoja savu parlamenta datoru.
Lietu Latvijas televīzijas programma "De facto" ziņoja, ka pirmajās tiesas sēdēs Ādamsons tika iztaujāts par naudas pārskaitījumiem savai meitai, kurus prokurors uzskata par maksājumiem Krievijai politikam. Prokurora uzskats ir tāds, ka Ādamsons saņēma atlīdzību par spiegošanu, un nauda tika pārskaitīta Ādamsona meitai uz Krieviju. Ādamsons to nosauca par absurditāti, apgalvojot, ka viņš pats nodeva Silonovam naudu – parasti 100–200 eiro ik pēc pāris mēnešiem, lai viņš pārskaitītu to uz Krieviju uz Ādamsona meitas kontu. "Summa nebija pārāk liela, jo, manuprāt, Ādamsons bija ieinteresēts sadarboties ar Krievijas specdienestiem ne tik daudz materiālas atlīdzības dēļ, cik savu pārliecību dēļ. To apstiprina arī lietā fiksētie pierādījumi – sarunas un izteikumi," sacīja prokurors.
Ādamsonam arī tika uzdoti jautājumi par vizītēm Maskavā, kuru laikā viņš tikās ar personām, kuru identitāti nav iespējams pārbaudīt, jo politiķis atteicās nosaukt tiesai viņu pilnos vārdus. Apsūdzība uzskata, ka Ādamsons nodeva informāciju tieši Krievijas Federālajai drošības dienestam.
Ādamsons tiesā kategoriski noliedza informācijas nodošanu Krievijas Federālajai drošības dienestam, lai gan atzina, ka pazīst Silonovu. Apsūdzētais Silonovs arī neatzīst saistību ar Krievijas Federālo drošības dienestu.
No lietas materiāliem izriet, ka Ādamsonam dažādu informāciju, kas tika nodota Silonovam, sniedza bijušais izmeklētājs Andris Strauhtmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Artūrs Šmaukstelis. Viņu saistība ar spiegošanu nav pierādīta. Tomēr Strauhtmanis tiek apsūdzēts citā krimināllietā, bet Šmaukstelis piekritis nosacītam cietumsodam par valsts noslēpuma un citas konfidenciālas informācijas atklāšanu.
Ādamsons tika aizturēts par spiegošanu 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa piemēroja politiķim drošības līdzekli – apcietinājumu, taču 2021. gada decembrī ļāva viņam iziet brīvībā pret 30 000 eiro drošības naudu. Drošības nauda tika iemaksāta, un 2022. gada janvārī Ādamsons tika atbrīvots no apcietinājuma. Tagad prokurors ir noteicis politiķim papildu drošības pasākumus.
