Latvijā līdz 32% (par 8 procentu punktiem) pieaugusi cilvēku daļa, kas kategoriski nosoda kontrabandas preču iegādi, liecina SKDS centra veikta pētījuma rezultāti jūlijā un augustā.
Kopumā 66% iedzīvotāju paziņoja, ka neatbalsta kontrabandas preču iegādi.
Tomēr 27% (par 3 procentu punktiem mazāk nekā 2024. gadā) aptaujāto neuzskata, ka kontrabandas preču iegāde ir nosodāma.
Trešdien forumā, kas veltīts kontrabandas problēmām, SKDS pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš uzsvēra, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā cilvēki var sniegt ne pavisam patiesas atbildes uz jautājumiem, un tas galvenokārt novērojams krievvalodīgajā iedzīvotāju vidū.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem visbiežāk iegādātā kontrabandas prece Latvijā joprojām ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi. 6% respondentu paziņoja, ka paši ir iegādājušies kontrabandas produktus, bet 8% - ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas. Kontrabandas degvielu iegādājās 2% respondentu, vēl 3% norādīja, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas. Kontrabandas alkoholiskos dzērienus iegādājās 1% aptaujāto iedzīvotāju, bet 2% norādīja, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas. Tajā pašā laikā 82% aptaujāto paziņoja, ka ne paši, ne viņu draugi nav iegādājušies kontrabandas preces.
SKDS pētījums parādīja, ka galvenā motivācija iedzīvotājiem kontrabandas preču iegādē joprojām ir cena. 88% respondentu, kuri pēdējā gada laikā iegādājās kontrabandas preces, atzina, ka to dara, jo šīs preces ir ievērojami lētākas nekā legālās. Vēl 17% respondentu norādīja, ka šīs preces ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, bet 13% atzina, ka iegādājas tādas kontrabandas preces, kuras Latvijā nevar iegādāties legāli.
11% iedzīvotāju, kuri pēdējā mēnesī iegādājās kontrabandas preces, norādīja, ka ietaupījuši līdz 19 eiro, 31% kontrabandas preču pircēju ietaupīja 20-50 eiro, bet 29% - vairāk par 50 eiro.
Lielākā daļa respondentu, proti, 79%, norāda, ka nepieciešamības gadījumā nezinātu, kur var iegādāties kontrabandas preces, - tas ir par 23 procentu punktiem vairāk nekā 2019. gadā. Tomēr 15% respondentu zina, kur var nopirkt kontrabandas cigaretes, 6% ir informēti par kontrabandas alkohola tirdzniecības vietām, bet 5% - par kontrabandas degvielu. 4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, kur var iegādāties kontrabandas elektroniskās cigaretes, uzsildāmo tabaku vai nikotīna spilventiņus.
Atbildot uz jautājumu par iespējamiem patērētāju rīcības veidiem, reaģējot uz uzsildāmās tabakas ar mentolu aizliegumu, 43% respondentu atbildēja, ka, visticamāk, patērētāji turpinās iegādāties šo produktu kaimiņvalstīs vai kontrabandas ceļā, 22% uzskata, ka lietotāji atgriezīsies pie cigarešu smēķēšanas vai izvēlēsies citus produktus, un tikai 3% aptaujāto domā, ka lietotāji atteiksies no šo produktu lietošanas.
Turklāt Latvijas iedzīvotāji skeptiski raugās uz iespēju finansēt aizsardzības un citus papildu valsts izdevumus, palielinot akcīzes nodokli, tostarp uz degvielu, alkoholu, tabaku, nikotīna izstrādājumiem un kafiju, kā rezultātā pieaugs šo produktu cena. Šādas darbības negatīvi vērtē 67% respondentu, tostarp 40% - ļoti negatīvi, 27% - drīzāk negatīvi, bet šādu pieeju atbalsta 24% aptaujāto.
Vēl skeptiskāk iedzīvotāji raugās uz plānotajām izmaiņām Eiropas Savienības (ES) direktīvā par tabakas izstrādājumiem, kas paredz daļas ieņēmumu no akcīzes nodokļa no ES valstīm iekļaut Eiropas Komisijas budžetā, lai finansētu kopējās aktuālās izmaksas. Ar šo ideju nepiekrīt 75% respondentu, tostarp 54% - kategoriski nepiekrīt, 21% - drīzāk nepiekrīt, bet atbalstīt šādu priekšlikumu varētu tikai 12% Latvijas iedzīvotāju.
Kā norāda eksperti, uz kontrabandas apjomu būtiski ietekmē iedzīvotāju labklājība, kas, savukārt, cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko attīstību. Ja iedzīvotāji ir labāk materiāli nodrošināti, vēlme iegādāties kontrabandas preces ievērojami samazinās un parādās tendence vairāk domāt par kopējo labumu un valsts attīstību, nevis tikai koncentrēties uz savu personīgo labumu.
Tajā pašā laikā, kā norādījis SKDS, iedzīvotāji ir gatavi atgriezties pie kontrabandas preču iegādes gadījumā, ja uz to sāks ietekmēt ekonomiskie faktori, cenu pieaugums vai noteiktas preces būs nepieejamas legāli jaunu ierobežojumu dēļ.
Saistībā ar to, eksperti uzskata, ka nodokļu ierobežojumu un akcīzes preču tirdzniecības ierobežojumu jomā nepieciešami stratēģiski un ilgtermiņa valsts pasākumi un pragmatiski risinājumi, veidojot pārdomātu, uz analīzi balstītu nodokļu politiku, ņemot vērā iekšējos un ārējos faktorus, papildu resursu piešķiršanu tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī veicinot sabiedrības attieksmes maiņu.
Ilgtermiņa biznesa centra "SSE Riga" direktors un profesors Arnis Sauka norāda, ka kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos tiek uzskatīta ne tikai par fiskālu zaudējumu valsts budžetam un legālajam biznesam, bet arī par draudu valsts drošībai.
Viņš uzsvēra, ka nelikumīgas cigaretes Latvijā joprojām lielos apjomos ienāk no Baltkrievijas, kas rada riskus tās nacionālajai drošībai.
"Ja valstī var ievest divus miljonus kontrabandas cigarešu vienā reizē, vai tad tādā pašā veidā nevar ievest, piemēram, ieročus? Tāpēc cīņa pret kontrabandu jāuztver kā stratēģisks drošības jautājums, kas prasa sabiedrības iesaisti, attieksmes maiņu, konsekventus un koordinētus valsts struktūru pasākumus," uzsvēra Sauka.
Pētījums tika veikts, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Atstāt komentāru