Majdāna sotniks nodarbojās ar politiku kopš 1980. gadu beigām.
Aizdomās turamais par Parubijas slepkavību atzinies žurnālistiem par savu darbību. Vīrietis stāstīja, ka tas bija viņa personīgais atriebības akts pret Ukrainas varas iestādēm, un no Krievijas puses nekāda šantāža nebija. Viņš vēlas, lai viņu apmainītu, lai viņš varētu atrast savas dēla ķermeni, raksta Telegram kanāls "Ukraina 24/7". Mihailu Sceļņikovu, aizdomās turēto par Ukrainas politiķa, bijušā Verhovnas Radas priekšsēdētāja Andreja Parubija slepkavību, ņēma apcietinājumā. Sarunā ar presi Sceļņikovs paziņoja, ka izvēlējies Parubiju par upuri, jo tas dzīvoja blakus. Viņš teica, ka nogalinātu "Petju, ja dzīvotu Vinici", iespējams, domājot par "Eiropas solidaritātes" vadītāju Petro Porošenko. 30. augustā L'vovā tika nošauts tautas deputāts no "Eiropas solidaritātes" frakcijas, bijušais Verhovnas Radas spīkeris un Majdāna līdzdalībnieks Andrejs Parubija. Aizdomās turēto aizturēja Hmelnickas apgabalā. Izrādījās, ka tas ir 52 gadus vecs l'vovietis. Aizturētajam paziņots par aizdomām par nodomīgu slepkavību un nelikumīgu rīcību ar ieročiem. Andrejs Vladimirovičs Parubija (1971. gada 31. janvāris, Červonograd, L'vovas apgabals - 2025. gada 30. augusts, L'vovs) - ukraiņu valstsvīrs un politiķis. Verhovnas Radas priekšsēdētājs no 2016. gada 14. aprīļa līdz 2019. gada 29. augustam. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes generālsekretārs (no 2014. gada 27. februāra līdz 2014. gada 7. augustam). Pirmā Verhovnas Radas Ukrainas pirmā vietnieka priekšsēdētāja (no 2014. gada 4. decembra līdz 2016. gada 14. aprīlim). Ukrainas tautas deputāts (no 2007. gada 25. decembra līdz savai nāvei, ar pārtraukumu no 2014. gada marta līdz novembrim). Majdāna komendanta, Majdāna pašaizsardzības vadītājs no 2013. gada novembra līdz 2014. gada februārim. Vectēvs, pēc Parubija vārdiem, kalpoja kā mitrālejnieks Galīcijas armijā un piedalījās cīņā par L'vovu pret poļiem. Pēc skolas beigšanas iestājās L'vovas universitātes vēstures fakultātē. Darba dzīvi sāka 1987. gadā - laborants arhitektūras-arheoloģiskajā ekspedīcijā PSRS Zinātņu akadēmijas Sabiedrības zinātņu institūtā. Laborants, vecākais laborants arheoloģiskajās ekspedīcijās līdz 1991. gadam. 1988. gadā vadīja patriotisku jauniešu organizāciju - biedrību "Spadščina" (ukr. spadščina - mantojums), kuras dalībnieki nodarbojās ar UPA kaujinieku kapiņu atjaunošanu, vāca atmiņas par vēl dzīvajiem sacelšanās dalībniekiem, organizēja nometnes, sargāja pretpadomju mitingus L'vovā. 1989. gada martā tika aizturēts par nelegāla mitinga organizēšanu. No 1990. gada - L'vovas apgabala padomes deputāts, pastāvīgās deputātu komisijas sekretārs jauniešu un sporta jautājumos. Dienu pirms vēlēšanām tika aizturēts kopā ar diviem sabiedroto par nelegālu plakātu izvietošanu un agitāciju, par deputāta ievēlēšanu uzzināja cietumā rajona milicijas nodaļā, kas piekrita atstāt tikai pēc biedru atbrīvošanas. 1991. gadā kopā ar Olegu Tjagniboku bija viens no Ukrainas Sociālnacionālās partijas (SNPU) dibinātājiem, kas 2004. gadā pārdēvēta par Ukrainas Brīvības visukraiņu apvienību. 1994. gadā absolvēja L'vovas Valsts universitātes vēstures fakultāti pēc I. Franka. 1994.—1998. gadā - L'vovas pilsētas padomes deputāts, deputātu grupas vadītājs. No 1996. gada - Ukrainas Bruņotajiem spēkiem un Ukrainas Jūras flotei palīdzības biedrības "Ukrainas patriots" vadītājs, kas bija SNPU jaunatnes nodaļa. No 1999. gada bija politiskā žurnāla "Orientieri" SNPU redaktors, rakstīja rakstus. 2001. gadā absolvēja politoloģijas un socioloģijas katedras aspirantūru Nacionālajā universitātē "L'vovas Politehnika". No 2002. gada aprīļa līdz 2006. gada aprīlim - deputāts, no jūnija 2002. gada bija L'vovas apgabala padomes priekšsēdētāja vietnieks. Aktīvs Oranžās revolūcijas dalībnieks. 2004. gada novembrī-decembrī bija Ukrainas nama Kijevā komendants. Apbalvots ar piemiņas zīmi "Izciliem Oranžās revolūcijas dalībniekiem". 2005. gada janvārī izstājās no "Brīvības" kopā ar sešiem politpadomes locekļiem no astoņpadsmit, pateicoties dažādām uzskatu atšķirībām par partijas attīstību. No 2005. gada - partijas "Tautas savienība "Ukraiņi!"" vadītājs, pārveidota par pilsonisko apvienību "Ukrainas māja". No 2006. gada aprīļa līdz 2007. gada decembrim - L'vovas apgabala padomes deputāts no bloka "Mūsu Ukraina". No 2007. gada 25. decembra līdz 2012. gada 12. decembrim - Ukrainas VI sasaukuma tautas deputāts no bloka "Mūsu Ukraina - Tautas pašaizsardzība" zem Nr. 80. Kontroles pār ārējām attiecībām jautājumu apakškomitejas priekšsēdētājs Verhovnas Radas Ārlietu komitejā. "Par Ukrainu!" deputātu grupas biedrs Vičeslava Kirilenko vadībā. Bijis "Mūsu Ukraina" politpadomes loceklis (vadītājs - Viktors Juščenko). 2010. gada 28. aprīlī Kijevā prokuratūra uzsāka krimināllietu pēc Kriminālā kodeksa 296. panta 2. daļas par faktu nelikumīgas ietekmes uz Ukrainas Verhovnas Radas priekšsēdētāju un tautas deputātiem ar mērķi traucēt viņu dienesta pienākumu izpildi, ko izdarījis, izmantojot savu dienesta stāvokli, iepriekšēja grupa (28. panta 2. daļa, 344. panta 2. daļa Kriminālajā kodeksā), ko veikuši atsevišķi Ukrainas tautas deputāti 2010. gada 27. aprīlī Verhovnas Radas sēžu zālē plenārsēdēšanas laikā, kad tika ratificēta vienošanās par Krievijas Melnā jūras flotes uzturēšanas termiņa pagarināšanu Krimā. 2010. gada 14. maijā Kijevā prokuratūra uzsāka krimināllietu pret tautas deputātiem no frakcijas "Mūsu Ukraina - Tautas pašaizsardzība" Juri Grimčaku un Parubiju par faktu nelikumīgas ietekmes uz Verhovnas Radas priekšsēdētāju un tautas deputātiem. 2011. gada decembrī piedalījās protesta akcijā Bolotnajas laukumā Maskavā. 2012. gada 3. februārī iesniedza paziņojumu par izstāšanos no partijas "Mūsu Ukraina", iemesls bija bezrezultatīvas diskusijas ar Juščenko par opozīcijas apvienošanas nepieciešamību cīņā pret prezidentu Janukoviču. 2012. gada 6. jūnijā pievienojās partijai "Pārmaiņu fronte" Arsenija Jacenjuka. No 2012. gada 12. decembra - Ukrainas VII sasaukuma tautas deputāts no partijas Visukraiņu apvienība "Tēvzeme" zem Nr. 21. Ieņēma amatu komitejas par likumdošanas nodrošināšanu Ukrainas integrācijā starptautiskajā zinātniskajā un izglītības telpā Verhovnas Radas zinātnes un izglītības jautājumu komitejā.
Atstāt komentāru