Zinātnieki atklāja gēnus, kas ietekmē dzīves ilgumu, taču to darbība atkarīga no konkrēta uztura režīma.
Daudzi zina, ka liekais svars un aptaukošanās saīsina dzīves ilgumu. Tomēr ievērot diennakts kaloriju normu, lai sasniegtu ilgmūžību, izrādās nepietiekami. Pētījumi rāda, ka nepieciešams patērēt nedaudz mazāk, ziņo Doctorpiter.
«Uztura ierobežošana palēnina novecošanos dažādās sugās un kavē neirodeģeneratīvo slimību attīstību», — norādīja Baka novecošanas pētījumu institūta (ASV) zinātnieki savā jaunajā pētījumā.
Līdz nesenam laikam šī procesa mehānisms bija neskaidrs. Tomēr tagad zinātnieki noskaidroja, ka dzīves ilgums un smadzeņu veselība ir atkarīga no gēna OXR1, kura līmenis pieaug, ierobežojot uzturu.
Eksperiments tika veikts uz kukaiņiem. Pētnieki sāka ar aptuveni 200 mušu sugām ar dažādu ģenētisko fonu. Mušas sadalīja divās grupās: vienai deva diennakts uztura normu, otrai — tikai 10% no šīs normas.
Eksperimenta rezultātā zinātnieki atklāja piecus gēnus, kas būtiski ietekmēja dzīves ilgumu ierobežota uztura apstākļos. Diviem no tiem bija analogi cilvēka ģenētikā.
Turpmākai padziļinātai izpētei izvēlējās vienu gēnu. Mušām to sauc mtd, bet cilvēkiem un pelēm — OXR1.
«Šis gēns aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa. Tā zudums cilvēkiem var novest pie nopietniem neiroloģiskiem traucējumiem un priekšlaicīgas nāves», — paskaidroja Baka novecošanas pētījumu institūta pētnieki.
Izrādījās, ka gēns OXR1 ietekmē retromeru — olbaltumvielu kompleksu, kas nepieciešams šūnu olbaltumvielu un lipīdu pārstrādei.
«Retromers spēlē būtisku lomu neironos, nosakot visu olbaltumvielu likteni, kas nonāk šūnā. Tā darbības traucējumi saistīti ar vecuma neirodeģeneratīvām slimībām, piemēram, Alcheimera un Parkinsona slimībām», — sacīja viens no pētījuma autoriem Kennets Vilsons.
Ierobežota uztura apstākļos gēns OXR1 aktivizē retromera funkcijas, kas nepieciešamas smadzeņu aizsardzībai un dzīves ilguma pagarināšanai.
«Diēta ietekmē šo gēnu. Kad cilvēks patērē mazāk pārtikas, tiek pastiprināts pareizas olbaltumvielu šķirošanas mehānisms šūnās, jo šūnas palielina OXR1 ekspresiju», — piebilda dr. Vilsons.
«Metodes, kā intervālās badošanās vai kaloriju ierobežošana dienas laikā, var paaugstināt šī gēna līmeni, pastiprinot tā aizsargfunkcijas», — piebilda viņa kolēģis, profesors Pankadžs Kapahi.
Tomēr zinātnieki norāda, ka cilvēku reakcija uz kaloriju samazināšanu uzturā var atšķirties, un nepieciešami papildu pētījumi. Jo īpaši viņi pagaidām nevar precīzi noteikt, par cik kalorijām jāierobežo uzturs. Tomēr 10% no diennakts normas, kā eksperimentā ar mušām, cilvēkam skaidri nepietiek.
