To asinīs ir vielas, kas darbojas kā antifrīzs.
Zivis ir aukstasiņas, kas nozīmē, ka to ķermeņa temperatūra atbilst apkārtējās vides temperatūrai. Piemēram Makmerdo šaurumā, kas atrodas netālu no Dienvidpolusa, ūdens temperatūra dažkārt noslīd zem -2 °C. Tomēr polāro sugu zivis nesasalst, jo tās ražo glikoproteīnus — īpašas olbaltumvielas, kuras tika atklātas to asinīs 20. gadsimta vidū.
Šie glikoproteīni ir ļoti efektīvi krioprotektori: tie palēnina šķidruma sasalšanas procesu 200–300 reižu efektīvāk nekā parastā sāls, ko pievieno ūdenim, lai novērstu sasalšanu. Sākotnēji uzskatīja, ka glikoproteīni saistās ar kādu no ledus kristālu virsmām, kas veidojas šūnās, un palēnina to augšanu.
Tomēr pētījumi parādīja, ka tie iedarbojas uz ūdens molekulām attālumā. Glikoproteīnu klātbūtnē ūdens šķīdumā molekulu kustība kļūst mazāk haotiska, un tās mazāk tiecas sasaistīties savā starpā kristāliskā režģī. Savā efektivitātē glikoproteīni pārspēj tradicionālos antifrīzus.
