Sakarā ar atšķirīgo spēju uzkrāt pigmentus.
Agrāk par «sarkano zivi» sauca storveidīgās sugas, piemēram, belugu, sevrugu, osetri un sterletu. Šis nosaukums nebija saistīts ar to krāsu, bet norādīja uz šo zivju īpašo uzturvērtību.
Vēlāk tā sāka attiekties arī uz lašiem to gaļas sarkani oranžās krāsas dēļ. Šo zivju muskuļu audos uzkrājas pigmenti, ko tās iegūst no vēžu čaulām, ar ko barojas.
Ja lašiem ir cits barības sastāvs, gaļa paliek bāli puscaurspīdīga, kā lielākajai daļai zivju. Vēžveidīgos ēd arī citas zivju sugas, taču to audos pigments neuzkrājas.
Par «balto zivi», pretstatā sarkanajai, sāka saukt vēl vienu lašveidīgo grupu — sigus.
