Pētījumi liecina, ka kea papagaiļi spēj izvērtēt savas izredzes gūt panākumus un pielāgot savu uzvedību.
Zinātnieki veica eksperimentu, kurā papagaiļi spēlēja vienkāršu spēli. Pētījumā pētnieki vairākās caurspīdīgās kastēs izvietoja noteiktu skaitu „laimīgo” (melno) un „nelaimīgo” (daudzkrāsaino) kociņu.
Eksperimenta laikā pētnieki vienlaikus izvilka kociņus no konteineriem un turēja tos aizvērtās rokās, piedāvājot papagaiļiem uzminēt, kurā no rokām atradīsies melnais kociņš. Ja papagailis uzdevumu izpildīja sekmīgi, viņš saņēma ēdamgabaliņu; pretējā gadījumā — neko. Putni varēja ieskatīties kastēs, lai „saskaitītu” melno kociņu skaitu un novērtētu varbūtību, ka eksperimentētājs izvilks tieši tos.
Rezultāti parādīja, ka papagaiļi ar uzdevumu tika galā ne sliktāk nekā cilvēki vai šimpanzes. Tie korekti novērtēja melno kociņu skaitu konteineros un pareizi aprēķināja varbūtību, ka eksperimentētājs izvilks vajadzīgo kociņu. Interesanti, ka papagaiļi labi atcerējās bioloģus, kuri viņus maldināja spēles laikā, un vēlāk atteicās ar viņiem sadarboties.
Šis atklājums, ka papagaiļi spēj izmantot statistikas pamatprincipus, ir īpaši interesants, ņemot vērā, ka viņu smadzenes ir būtiski mazākas nekā cilvēkam un tām ir pavisam cita uzbūve. Neirofiziologi norāda, ka tas liecina — daudzslāņu smadzeņu garoza nav obligāts priekšnosacījums spējai domāt šādā veidā. Turklāt šis pētījums apgāž uzskatu, ka „attīstītas” intelektuālās spējas ir primātu unikāla iezīme.
