Suņu oža: kas patiesībā ietekmē tās kvalitāti 0 30

Pastāv izplatīts uzskats, ka izcila oža raksturīga tikai noteiktām suņu šķirnēm, piemēram, vācu aitu suņiem un bladhaundiem, kamēr citām šķirnēm šādas spējas nepiemīt. Taču jauns zinātnieku pētījums apgāž šo mītu, norādot, ka ožas kvalitāte atkarīga no citiem faktoriem.

Pētnieki nolēma izpētīt mājas suņu, vilku un kojotu spēju atklāt smaržas. Viņi izveidoja 3D modeļus 104 galvaskausiem no 45 dažādām suņu šķirnēm, kā arī vienam vilku un vienam kojotu galvaskausam. Pamatojoties uz šiem modeļiem, zinātnieki izmērīja kribriformās plāksnes laukumu — to daļu, kas satur ožas nervus, kas nodod informāciju par smaržām smadzenēm. Tieši šīs galvaskausa daļas izpēte ir pamatota ar pieņēmumu, ka liela kribriformā plāksne attiecībā pret zīdītāja ķermeņa izmēru var liecināt par attīstītāku ožu.

Turklāt zinātnieki pētīja suņu ģenētiskās īpašības. Viņi analizēja 111 mājas suņu šķirņu, 27 vilku un četru kojotu genomas, lai noskaidrotu, cik daudz gēnu, kas atbild par smaržu uztveri, ir katrā sugā.

Kādiem secinājumiem nonāca pētnieki? Mājas suņi, kuri daudzus gadsimtus atpakaļ bija savvaļā, salīdzinājumā ar vilkiem un kojotiem ir ar mazāk asu ožu. Zinātnieki pieļauj, ka tas saistīts ar domesticēšanas procesu un atkarību no cilvēka.

Tomēr, pretēji izplatītajam uzskatam, pētnieki neatrada ģenētiskus vai anatomiskus pierādījumus tam, ka dažām mājas suņu šķirnēm oža būtu attīstītāka nekā citām. Pēc zinātnieku domām būtiskas ģenētiskas atšķirības nebija konstatētas, jo lielākā daļa mūsdienu šķirņu radās Viktorijas laikmetā, kas nav atstājis pietiekami daudz laika ievērojamām ģenētiskām izmaiņām.

Bet kāpēc mums šķiet, ka daži suņi ir jūtīgāki pret smaržām? Pētnieki uzskata, ka to veicina uzvedības īpatnības, piemēram, vēlme iepriecināt vai augsts izturības līmenis, kas padara dažus suņus jutīgākus pret smaržām nekā citus.