Interesants atklājums: skudras var kalpot kā līdzeklis, kas atbaida zirnekļus 0

Dzīvnieku pasaulē
BB.LV
Interesants atklājums: skudras var kalpot kā līdzeklis, kas atbaida zirnekļus

Izrādījās, ka ķīmiskās vielas, ko izdala Eiropas ugunīgās skudras (Myrmica rubra), spēj atbaidīt dažas zirnekļu sugas.

 

Eiropas ugunīgās skudras (Myrmica rubra) ir pazīstamas ar agresivitāti un aizsardzības mehānismiem, kas aktivizējas apdraudējuma gadījumā. Saskarē ar briesmām šo skudru kolonija ātri organizējas aizsardzībai, sakārtojoties rindā un uzbrūkot pretiniekiem ar sāpīgiem kodumiem.

Daži zirnekļi dod priekšroku izvairīties no vietām, kur nesen ir dzīvojušas Eiropas ugunīgās skudras. Pētnieki pieļauj, ka skudras atstāj ķīmiskas pēdas, kas zirnekļiem darbojas kā briesmu signāls, jo skudras dažkārt ir viņu plēsēji. Šis atklājums var palīdzēt izstrādāt zirnekļu repelentus, lai tie neuztuvotos mūsu mājām un dzīvokļiem.

«Daudzi cilvēki baidās no zirnekļiem, un tirgū nav līdzekļu, kas spētu likt tiem turēties tālāk no cilvēka,» — norāda arahnologs Andreass Fišers no Simon Frēzera universitātes Bernabī (Kanāda).

Fišers un viņa komanda ievietoja melnās atraitnes (Steatoda Grossa) stikla traukā ar trim savstarpēji saistītām kamerām. Zirnekļi izvairījās no kamerām, kur iepriekš atradās Eiropas ugunīgās skudras. Līdzīga uzvedība novērojama arī Latrodectus hesperus (melnās atraitnes veids), Araneus diadematus (krustzirnekļi) un Eratigena agrestis (trubiņu zirnekļi).

«Es ceru, ka cilvēki nesāks audzēt Eiropas ugunīgās skudras savos dārzos un mājās, lai cīnītos ar zirnekļiem,» — smejoties piebilda Andreass. Skudras ir agresīvi un grūti iznīcināmi kaitēkļi.

Pētnieki plāno noskaidrot, kura tieši ķīmiskā viela atbaida zirnekļus, un izpētīt tās sintēzes iespējas laboratorijas apstākļos. Pēc tam viņi vēlas pārliecināties, ka iegūtais repelents nav toksisks un nevilina skudras. Kad šie pētījumi būs pabeigti, varēs apsvērt līdzekļa masveida ražošanu.

5 interesanti fakti par Eiropas ugunīgajām skudrām (Myrmica rubra)

Eiropas ugunīgās skudras parasti dzīvo mežu un pļavu apvidos, kur tās veido ligzdas augsnē vai zem akmeņiem.
Tās izdala ķīmiskas vielas, pazīstamas kā formicīni, kuras izmanto saziņai kolonijas iekšienē un teritorijas atzīmēšanai.
Eiropas ugunīgās skudras ir plēsīgas un barojas ar sīkiem insektiem un citiem bezmugurkaulniekiem.
Tās arī var patērēt augu izcelsmes barību, tostarp nektāru, augu sulas un sēklas.
Reizēm tās apvienojas ar citām skudru sugām, veidojot jauktas kolonijas.

Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL