Kā veģetārā diēta ietekmē pandu vairošanos? 0 61

Pandas ir lāči, kas pieder lāču dzimtai Ursidae, kurai pieder arī grizliji un leduslāči. Atšķirībā no saviem radiniekiem pārējie šīs dzimtas pārstāvji ir visēdāji, kamēr pandas pirms aptuveni 2 miljoniem gadu evolucionēja par stingriem augu ēdājiem. Šajā laikā tās attīstīja dažas tipiskas zālēdāju pielāgošanās pazīmes: spēcīgus žokļus, kas ļauj efektīvi sakošļāt šķiedras, un pretstāvīgus pirkstus, kas ērtāk ļauj satvert stiebrus.

Tomēr pandu gremošanas sistēma palikusi tāda pati kā visēdāju lāčiem. Uzturs iziet cauri viņu zarnu traktam 10 stundās (salīdzinājumam: govīm un zirgiem pilns gremošanas cikls aizņem 24 stundas vai vairāk). Šajā laikā pandu zarnas, kas evolūcijas gaitā paredzētas barības ar augstāku uzturvērtību pārstrādei, nepaspēj iegūt visas nepieciešamās barības vielas no bambusa. Visticamāk, tieši tāpēc pandas tik daudz laika veltī ēšanai: aptuveni 16 stundas diennaktī tās košļā bambusu.

Iespējams, pirms miljoniem gadu šāda diēta bija saprātīga. Bambuss bija plaši pieejams un tā iegūšana nebija sarežģīta. Tomēr, mainoties ekoloģiskajai situācijai, bambusa meži kļūst arvien retāki, un pandu stratēģija vairs neizskatās tik veiksmīga.

Cilvēku aprūpē pandām dod tādu bambusu, kas ir pieejams cilvēkiem, un tas ne vienmēr ir vislabākās kvalitātes. Lai kompensētu barības vielu trūkumu, zoodārzu darbiniekiem jāpapildina lāču barība ar maizniecības izstrādājumiem un augļiem. Zoodārzos pandas bieži cieš no gremošanas traucējumiem, ko zinātnieki uzskata par vienu no to reprodukcijas problēmu iemesliem. Konkrēti, pastāvīga diskomforta dēļ mātēm ir grūtības iznēsāt mazuļus, un dažkārt tas noved pie spontāniem abortiem.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Frontiers in microbiology.