Kāpēc senie mednieki atrada kopēju valodu ar lapsām? 0 44

Arheologi atklāja vienas no lapsām paliekas, kas tika atrastas kopā ar cilvēku apbedījumiem Argentīnas provinces Mendosas dienvidos vēl 1991. gadā. Šajā vietā reiz dzīvoja mednieki‑vācēji, kas te mitinājās pirms 1 500 gadiem. Izrakumos tika izcelti vairāk nekā 3 000 cilvēka kaulu, kā arī praktiski pilns izmirušā lapsas veida Dusicyon avus skelets. Sākotnēji to pieskaitīja citai radniecīgai sugai — Folklendas lapsai Dusicyon australis (arī izmirusiai), taču vēlākas ģenētiskās izpētes apstiprināja tā patieso identitāti. Bet kāpēc nesen žurnālā Royal Society publicētā rakstā autori izdarīja drosmīgu secinājumu, ka tā, iespējams, bijusi gandrīz mājas lapsa? Atbilde slēpjas tās kaulos.

Pirmkārt, lapsa tika aprakta blakus cilvēkam, kas norāda uz īpašu attieksmi pret to. Augsta dzīvnieka skeleta saglabātība arī liecina, ka lapsa, visticamāk, nav nonākusi pie senajiem medniekiem‑vācējiem kā trofeja. Iespējams, tā bija rituāls upuris — varbūt apbedītais cilvēks bija izcils lapsu mednieks, un viņa cilts locekļi tā godināja viņa nopelnus? Tomēr izotopu analīze lapsas kauliem šo hipotēzi noraidīja. Atkarībā no barības organisms uzkrāj dažādus oglekļa un slāpekļa izotopus. Piemēram, pēc kaulu ķīmiskā (precīzāk — izotopiskā) sastāva var noteikt, vai dzīvnieks bija zālēdājs vai gaļēdājs, un noskaidrot, ar kādiem augu vai dzīvnieku veidiem tas barojās.

Analīze parādīja, ka Argentīnas lapsa bija gandrīz veģetāriēdāja — lielu daļu sava mūža tā barojās ar augu izcelsmes pārtiku. Grūti iedomāties, ka savvaļas lapsa atteiktos no gaļas un spētu ilgi izdzīvot. Pārliecinošāks skaidrojums ir, ka tās dzīve lielākoties risinājās blakus cilvēkam, kurš varēja piebarot to ar pārtiku «no sava galda». Turklāt mednieki‑vācēji, kas apdzīvoja šo teritoriju, vairāk vāca nekā medīja — to rāda izotopi viņu kaulos. Jebkurā gadījumā šis atradums izceļ seno cilvēku attiecību dažādību ar dzīvnieku pasauli. Varbūt tas bija pirmais pasaulē mēģinājums pieradināt lapsas?