Saistība starp žāvāšanos un smadzeņu izmēru 0 55

Vidēji mēs žāvājamies aptuveni 5–10 reizes dienā. Tomēr šāds uzvedības raksturs vērojams daudzos mugurkaulniekos. Ņemot vērā tā izplatību, biologi sāka pētniecību par to, kā un kāpēc žāvāšanās parādījās evolūcijas gaitā. Pētījumos viņi ne tikai noskaidroja žāvāšanās funkcijas, bet arī atklāja saikni starp šo uzvedību un smadzeņu izmēru.

Pretrunā izplatītajam uzskatam, žāvāšanās nepalielina asins piesātinājumu ar skābekli. Pētījumi parādīja, ka žāvāšanās laikā mūsu smadzenes tiek efektīvāk atdzesētas. Vairāki vēlākie darbi apstiprināja šo hipotēzi. Piemēram, zinātnieki konstatēja, ka smadzeņu temperatūra pēc žāvāšanās ievērojami samazinās, un ka šīs uzvedības biežums ir atkarīgs no apkārtējās vides temperatūras. Turklāt tika novērots, ka cilvēki žāvājas retāk, ja uz galvas vai kakla uzliek aukstu kompresi vai veic citus pasākumus ķermeņa temperatūras pazemināšanai.

Žāvāšanās var būt saistīta arī ar centrālās nervu sistēmas aktivāciju. Paaugstinoties ķermeņa temperatūrai, smadzenēs aktivizējas receptori, kas var izraisīt miegainību un palielināt žāvāšanās biežumu.

Balstoties uz šo loģiku, pētījuma autori pieļāva, ka žāvāšanās var korelēt ar smadzeņu izmēru — jo lielāks orgāns, jo spēcīgāk tas sasilst darbības laikā un jo vairāk tas prasa atdzesēšanos. Savā pētījumā biologiem bija nolūks pārbaudīt šīs teorijas universālumu un tās piemērotību putniem. Tam viņi analizēja 1 250 žāvokļus 55 zīdītāju sugās un 46 putnu sugās.

Pēc tam komanda salīdzināja žāvāšanās ilgumu ar datiem no smadzeņu skenēšanas. Rezultātā tika noskaidrots, ka neatkarīgi no ķermeņa izmēra žāvāšanās ilgums dažādām sugām palielinās ar smadzeņu lielumu un neironu skaitu. Turklāt pētnieku grupa atklāja, ka zīdītāji žāvājas ilgāk nekā putni, ko var izskaidrot ar šo dzīvnieku augstāku ķermeņa temperatūru.

5 interesanti fakti par žāvāšanos

Dažiem ūdens dzīvniekiem, piemēram, zivīm, žāvāšanās var veicināt skābekļa atjaunošanos ūdenī, kad tas plūst caur žaunām.

Daudzi dzīvnieki, piemēram, pērtiķi un ziloņi, var žāvāties, reaģējot uz citu savas sugas indivīdu žāvāšanos. Tas var liecināt par sociālu uzvedību vai būt relaksācijas signālam.

Dažiem dzīvniekiem žāvāšanās var būt saistīta ar stresu vai nemieru. Piemēram, dažas putnu sugas var žāvāties bīstamības apstākļos.

Žāvāšanās var būt elpošanas procesa daļa, palīdzot kontrolēt elpošanu vai atjaunot tās ritmu.

Dažkārt žāvāšanās var norādīt uz noteiktiem medicīniskiem stāvokļiem, piemēram, miega trūkumu, hronisku nogurumu vai dažām neiroloģiskām traucējumu formām.