Kāpēc kukaiņi spēj izdzīvot kritienus no lieliem augstumiem, atšķirībā no cilvēkiem 0 66

Kukaiņi var krist no ievērojama augstuma un nepiecieš nāvējošus triecienus. Savukārt cilvēks vai pat mazāki dzīvnieki, piemēram, suņi un grauzēji, var gūt dzīvībai bīstamas traumas. Kur slēpjas viņu izdzīvošanas noslēpums?

Noslēpums slēpjas divos galvenajos faktoros — kukaiņu ķermeņa formā un gaisa pretestībā. Ar pirmo faktoru saprot to ķermeņa virsmas laukumu. Ir zināms, ka palielinoties šim laukumam, pieaug arī frontālā pretestība, ko ķermenis izjūt, krītot caur gaisu. Uz krītoša ķermeņa iedarbojas smaguma spēks, kas atkarīgs no tā masas un brīvā krišanas paātrinājuma. Tajā pašā laikā frontālā pretestība, kas atkarīga no gaisa blīvuma, krišanas ātruma, ķermeņa laukuma un aerodinamikas īpašībām, tai pretojas.

Kukaiņu masa parasti ir tikai daži desmiti gramu, tāpēc smaguma spēks, kas uz tiem iedarbojas, ir salīdzinoši neliels. Tajā pašā laikā frontālā pretestība ir ievērojama, un tas nozīmē, ka rezultējošais spēks, kas nosaka to krišanas paātrinājumu, paliek salīdzinoši zems. Tādējādi kukaiņi pieskaras zemei ar mazāku ātrumu nekā cilvēki, kas ļauj viņiem izdzīvot.

Cilvēkiem ķermeņa virsmas laukums ir pārāk mazs attiecībā pret viņu masu, tāpēc frontālā pretestība nespēj samazināt krišanas ātrumu līdz drošam līmenim. Tomēr to var kompensēt, izmantojot speciālas ierīces, piemēram, paraplānus vai izpletņus.