Zobainais tārps no «Dūnas» pamanīts Anglijā: vai zināt, kas tas par radījumu? 0 54

Anglis Vils Meilzs pastaigājās pa pludmali Devonā pēc darba, kad uzdūries dīvainam radījumam aptuveni 80 cm garumā. «Tas izskatījās pēc milzīgas pijēdres ar piesūcekni, noklātu ar asiem, iekšpusē vērstiem zobiem», — tā viņš aprakstīja savu neparasto pavadoni, kas slaidi bija iekārtojies pludmalē un piesaistīja visas acis. Vils nofotografēja šo radījumu un ievietoja attēlu dabas vērotāju grupā sociālajos tīklos, cerot uzzināt, vai tas nav tieši tas smilšu tārps no «Dūnas» vārdā Šai-Hulud.

Daži kopienas dalībnieki tiešām pamanīja pārsteidzošu līdzību ar fantāzijas smilšu tārpu, gaidot Timotija Šalameta parādīšanos netālu un izvirzot teorijas par to, kas iedvesmoja Franku Herbertu rakstīt viņa slaveno zinātniskās fantastikas romānu. Tomēr lielākajai daļai, kas ieraudzīja šo šokējošo attēlu, tas bija drīzāk murgs nekā zinātniskās fantastikas elements.

Galu galā publicējumu pamanīja dzīvnieku pasaules eksperti, tostarp jūras biologs Jarko Havermans. 2023. gadā viņš nonāca avīžu virsrakstos, kļūstot par pirmo cilvēku sešu gadu laikā, kurš uz salas Teksela Ziemeļhollandes provincē Nīderlandē atklāja jūras minogu un aprakstīja tās dzīves ciklu.

Pēc Havermansa teiktā, minogas piecus gadus dzīvo upju dzelmē, filtrējot atkritumus, bet, uzaugot, migrē uz jūru un kļūst par parazītiem: tās piesūcas pie lielām zivīm un vaļiem, izsūcot to asinīs, līdz upuris nomirst. Lai vairotos, minogas atgriežas upēs.

Agrāk šie «vampīri» bija plaši izplatīti Lielbritānijā, taču tagad tos sastop arvien retāk. Iedzīvotāju samazināšanos saista ar sliktu ūdens kvalitāti un mākslīgām barjerām upēs, kur tās vairojas.

Būtu interesanti vērot minogas un smilšu tārpa tikšanos — tas varētu būt episkas cīņas cienīgs skats. Kamēr gaidām šo iespēju, iesakām uzzināt, kāpēc jaunā «Dūnas» ekranizācija nosaka modes tendences.