Suņi, tāpat kā cilvēki, izjūt stresu, šķiroties no tiem, pie kuriem ir piesaistījušies. Šo stāvokli sauc par atdalīšanās trauksmi, un tas ir diezgan izplatīts starp suņiem. To nedrīkst ignorēt, jo tas var novest pie jūsu mīluļa destruktīvas uzvedības.
Mūsdienu veterinārārsti, lietojot terminu «atdalīšanās trauksme» kontekstā ar suņiem, balstās uz cilvēku slimību klasifikāciju, jo oficiālos dokumentos par šādu traucējumu dzīvniekiem nav minēts. Tomēr suņi arī izjūt stresu šķiršanās dēļ no tiem, pie kuriem viņi ir piesaistīti — piemēram, no mātes, brāļiem, māsām vai saimnieka. Skumjas var izpausties ne tikai vienatnē: mīlulis var just trauksmi un gaidīt saimnieka atgriešanos arī citu ģimenes locekļu klātbūtnē.
Ja runa ir par vientulības izraisītu stresu (kad tuvumā nav ne cilvēka, ne cita dzīvnieka), visbiežāk ar to sastopas kucēni, nesocializēti suņi un dzīvnieki, kas mainījuši saimnieku. Šādiem dzīvniekiem vientulība rada spēcīgu trauksmi un stresu.
Atdalīšanās trauksmes pazīmes
Atdalīšanās trauksme visbiežāk izpaužas destruktīvā uzvedībā: suns var grauzt mēbeles un apavus, skrāpēt durvis, ulēt vai nepārtraukti rejot. Iespējams arī, ka mīlulis nokārtojas nepiemērotās vietās. Atgriežoties saimniekam, suns var izrādīt pārmērīgu prieku, urinēt no laimes un ilgi neatslābt.
Kā palīdzēt mīlulim
Izšķirošu lomu šīs problēmas risināšanā spēlē pareiza apmācība. Jau no pirmajām mājās pavadītajām dienām suni jāpieradina pie klusas un mierīgas atrašanās vienatnē.
Optimizēts risinājums ir suņam izveidot pacilājošu „ligzdu” — grozu, boksu vai būri, kur suns var mierīgi gulēt vai grauzt kaulus. Sākumā šīs patvēruma durvis labāk atstāt vaļā, bet īpašniekam atrasties tuvumā. Pēc tam durvis var nedaudz aizvērt un uz laiku atstāt suni vienu. Pakāpeniski mīlulis pieradīs mierīgi palikt savā vietā un pat tur atpūsties. Parasti suns var bezrūpīgi gulēt vairākas stundas, īpaši pēc garas pastaigas.
