Kas ir homunkuls un tā nozīme vēsturē 0 47

Jau kopš seniem laikiem zinātnieki tiecās radīt mākslīgu būtnes, līdzīgu cilvēkam, un viduslaiku alķīmiķiem šis mērķis bija tikpat nozīmīgs kā filozofa akmens meklējumi. Terminu «homunkuls» (no lat. homunculus — «mazais cilvēks») pirmoreiz zinātniskajā apritē ieviesa pazīstams ārsts, filozofs un alķīmiķis Paracelsus (1493–1541).

Savā pamatdarbā «Par lietu dabu» var atrast detalizētus norādījumus par mākslīgu cilvēku radīšanu:

«Ja spermu, ievietotu cieši aizvērtā burkā, atstātu zirga mēslā aptuveni 40 dienas un pienācīgi „magnetizētu“, tā var sākt dzīvot un kustēties. Pēc šī laika viela iegūst cilvēka būtnei raksturīgas formas un vaibstus, tomēr paliek caurspīdīga un bezķermeniska. Ja to pēc tam vēl četrdesmit nedēļas mākslīgi barotu ar arcanum sanguinis hominis (lat. „cilvēka dzīvības spēka noslēpums“. — Red. piez.) un visu šo laiku turētu zirga mēslos pastāvīgā temperatūrā, tas izaugtu par cilvēka bērnu…»

Paracelsus pie vārda homunculus izmantoja samazināšanas mīļvārda sufiksu, lai uzsvērtu šī cilvēciņa nelielo augumu.

Ticība, ka traukos var iesprostot dažādus garus, tostarp cilvēkam līdzīgas būtnes, bija izplatīta viduslaikos: pāvests Benedikts IX, kā tiek apgalvots, pudelē turējis septiņus garus, kurus viņš bija nolādējis.

Homunkula otrā «atdzimšana» kultūrā saistīta ar tā parādīšanos Gētes «Fausta» otrajā daļā, kur gaismojošas būtnes tēlā iemiesojās ideja par bezgalīgu tieksmi pēc dzīvības un skaistuma. Tieši tad vārds «homunkuls» kļuva plaši pazīstams.