Suņi brīnās, kad cilvēks nepareizi nosauc pazīstamus priekšmetus.
Daudzi suņu īpašnieki ir pārliecināti, ka viņu mīluļi spēj saprast cilvēku runu, un tam ir daļa patiesības. Lai gan viņiem nav pazīstami visi vārdi, suņi patiešām var apgūt noteiktu terminu skaitu; galu galā viņi reaģē uz mūsu komandām. Spilgts piemērs ir borderkollijs vārdā Čeizers, kas zināja vairāk nekā tūkstoti vārdu, lielākā daļa no tiem apzīmēja dažādas rotaļlietas. Tomēr Čeizers bija unikāls gadījums.
Attiecībā uz parastajiem suņiem, kuri nav speciāli apmācīti atpazīt daudzus priekšmetus, rodas jautājums, kā tieši viņi apgūst cilvēku vārdus. Vai suns, dzirdot vārdu «bumba», saprot, ka runa ir par konkrētu apaļu priekšmetu, kas pieskārienā šķiet mīksts? Vai viņš apzinās, ka bumba atšķiras no kociņa? Vai arī, kad suns dzird komandu «bumba», viņam aktivizējas kaut kas līdzīgs refleksam uz pazīstamām cilvēku runas skaņām?
Budapeštas universitātes pētnieki uzskata, ka parastais suns pilnīgi spēj izprast priekšmeta koncepciju — tas ir, saprast, kā bumba atšķiras no kociņa un ka vārds «bumba» neattiecas uz kociņu. Eksperimentā piedalījās divdesmit septiņi dažādu šķirņu suņi, kurus to īpašnieki atveda uz laboratoriju. Pētāmajiem uz galvas uzlika elektrodus smadzeņu viļņu reģistrēšanai, pēc tam tos nolika uz ērtu matraci, kur viņiem bija jāuzklausa komandas. Sienā bija logs, kas periodiski kļuva caurspīdīgs: kad skanēja saimnieka balss, logs atvērās, un tajā parādījās pats saimnieks ar rotaļlietu rokā.
Eksperimenta būtība bija tāda, ka saimnieka balss izrunāja frāzi «Skaties, bumba!», kamēr pats saimnieks «logā» rādīja vai nu bumbu, vai ko citu, piemēram, virves rotaļlietu. Ja suns patiešām saprot, kā noteiktas runas skaņas ir saistītas ar konkrētu rotaļlietu, viņam būtu jābūt pārsteigtam, ja pie vārda «bumba» logā parādītos kas cits. Pārsteigumu varēja fiksēt pēc smadzeņu aktivitātes — tā ir raksturīga pazīme, kas cilvēkiem parādās, sastopoties ar negaidītu situāciju. Pētnieki fiksēja tādu pārsteiguma signālu arī suņiem. Iepriekš jau pētīja suņu spēju saprast vārdu nozīmi, taču šajā gadījumā eksperimentus veica ar mīluļiem, kurus speciāli neapmācīja. Tādējādi var apgalvot, ka parastais suns patiesībā saprot vairāk, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Current Biology.
