Putnu mātītes dzied krietni biežāk, nekā uzskatīja iepriekš. Tās ne tikai atdarina tēviņus un ne vienīgi aizstāv teritoriju. Viņu dziesmām ir cita funkcija, un zinātnieki tikai sāk to saprast.
Pētnieki pētīja Galapagu dzeltenās čivinātājas Florēanas salā. Eksperimentā dabiskajā vidē atskaņoja ierakstus — tēviņu, mātīšu un duetu dziesmas. Rezultāti atspēkoja iepriekšējās pieņēmumus.
Mātītes patiešām dziedāja, taču to nedarīja, lai sacenstos ar citām mātītēm vai aizstāvētu teritoriju. Vairošanās periodā dziedāja tikai neliels skaits mātīšu. Lielākā daļa dziesmu skanēja ārpus sezonas, kad mātītes nesēdēja uz olām un nebaroja mazuļus. Tēviņi dziedāja visu gadu un ar vienādu biežumu gan vairošanās sezonā, gan ārpus tās.
Būtiskākais novērojums attiecās uz dziedāšanas formu. Mātītes reti dziedāja vienatnē. Viņu dziesmas biežāk skanēja duetā ar partneri, un parasti iniciators bija tēviņš. Ārpus vairošanās sezonas dueti kļuva vēl izplatītāki. Tas liecina, ka dziedāšana palīdz uzturēt saikni pāra iekšienē, nevis kalpo kā signāls ārējiem.
Pat kad mātītes aktīvi aizstāvēja teritoriju, viņas dziedāja retāk. Tas izjauc saikni starp dziesmu un agresiju, kuru desmitiem gadu uzskatīja par vokālās komunikācijas centrālo aspektu putniem.
Pētījums rāda, ka zinātne ilgu laiku ignorējusi sieviešu balsis dzīvnieku pasaulē. Tagad uzskati mainās. Mātīšu dziedāšana nav reta — tā sastopama vairāk nekā pusei dziedošo putnu sugu un, visticamāk, ir sena pazīme. Galapagu čivinātājas rāda, ka dziesma var būt instruments tuvības uzturēšanai, nevis cīņai. Tas maina ne tikai izpratni par putniem, bet arī pieeju zinātnisko jautājumu formulēšanā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru