Žāvājoties sabiedrībā, jūs aizsākat īstu «žāvāšanās ķēdi». Šo parādību novēro ne tikai cilvēkiem — žāvāšanās lipīgums iepriekš ir fiksēts arī vairākām dzīvnieku sugām. Nesen veiktā pētījumā ar lauvas iesaisti norādīts, ka tas var palīdzēt indivīdiem uzturēt grupas vienotību.
Pizas universitātes pētnieki novēroja 19 lauvas Dienvidāfrikas savvaļā. Piecu mēnešu novērošanas laikā viens no dzīvniekiem žāvājās 139 reizes biežāk, kad redzēja, ka cits prāida loceklis dara to pašu. Zinātnieki noskaidroja, ka lauvas ne tikai atdarina viena otras žāvāšanos, bet arī kopē sekojošo uzvedību. Ja viens prāida loceklis žāvājās, pēc tam piecēlās un aizgāja, cits gandrīz noteikti rīkosies tāpat. Pētījuma autori uzskata, ka šāda sinhronā uzvedība veicina prāida lielāku saliedētību.
Līdz šim zinātnieki nevar precīzi izskaidrot, kāpēc žāvāšanās ir lipīga. Uzskata, ka mēs žāvājamies ne tikai noguruma brīžos, bet arī izjūtot «augstu sociālo spriedzi». Tomēr pētnieki arī ir pieļāvuši, ka žāvāšanās palīdz dzīvniekiem uzturēt saišu grupas iekšienē.
Lai pārbaudītu šo hipotēzi, zinātnieki nolēma novērot lauvas, jo, kā komanda norādījusi, šiem dzīvniekiem piemīt «augsta sociālā saliedētība un sinhrona grupas aktivitāte». Izrādījās, ka šis process patiešām var ietekmēt komunikāciju grupas iekšienē. Tā ir pirmā šāda veida pētījums, kas demonstrē, ka žāvāšanās var būt plašākas sinhronizētas uzvedības daļa.
