Ģenētiķi izdarīja nozīmīgu atklājumu ar perspektīvām sekām.
ASV zootehniķi veica eksperimentu, kurā tika ģenētiski modificēta govs. Tā rezultātā radās īpaša govs, kas spēj ražot pienu, bagātinātu ar insulīnu. Agrāk dažādi zinātnieki mēģināja iegūt insulīnu no liellopiem, taču šis ir pirmais gadījums, kad pētniekiem izdevās uzlabot govi, lai iegūtu šo svarīgo proteīnu.
Lai sasniegtu šo mērķi, pētnieku grupa ievadīja specifisku cilvēka DNS segmentu, kas kodē proinsulīnu (proteīns, kas pārvēršas insulīnā), desmit govju embriju šūnu kodolos; embriji pēc tam tika implantēti veselās govīs. Kā zootehniķi raksta savā rakstā žurnālā Biotechnology Journal, viens no ģenētiski modificētajiem embrijiem noveda pie veiksmīgas grūtniecības, kuras rezultātā piedzima transgēnisks teļš — mātīte, kuras genomā tika mākslīgi ievadīts gēns, ko nevar iegūt dabiskas krustošanās ceļā.
Kad teļš sasniedza laktācijas gatavību, zootehniķi vairākkārt mēģināja to apaugļot — gan dabiskā ceļā, gan ar ārpusķermeņa apaugļošanas metodēm, kā arī mākslīgi, taču neviens no paņēmieniem nedarbojās. Galu galā zinātnieki pielietoja hormonālu indukciju un spēja izraisīt govs laktāciju.
Lai gan piena daudzums, ko tā ražoja, bija neliels, pat tas ļāva konstatēt specifiskus proteīnus, kas nav sastopami parastajās govīs.
Konkrēti, pētnieki atklāja C-peptīdu (polipeptīds, kas veidojas, sadaloties proinsulīnam), kas tiek noņemts no cilvēka proinsulīna tā pārvēršanas procesā insulīnā. Tas deva pamatu pieļaut, ka govs piena fermenti var pārvērst cilvēka proinsulīnu par insulīnu.
Kaut arī konkrēta insulīna koncentrācija pienā vēl nav aprēķināta, zinātnieki pieļauj, ka pat ja no litra piena izdosies iegūt vismaz vienu gramu proteīna, tas jau būtu nozīmīgs sasniegums. Galu galā zootehniķi izteica cerību, ka viens liels ģenētiski modificētu govju ganāmpulks varētu nodrošināt pasauli ar gada insulīna krājumu.
Pēc govīm uzmanība var tikt vērsta uz amfībijām — nesen Brazīlijā atklāta pirmā amfībija, kas spēj barot savus mazuļus ar pienu.
