Pirms dažiem gadiem amerikāņu pētnieki veica unikālu eksperimentu ar nesen nogalināta liela dzīvnieka smadzenēm. Šī eksperimenta rezultāti ir vērti uzmanības.
Eksperimentā kā "paraugi" tika izmantotas 32 cūku smadzenes, iegūtas vietējā kautuvē. Dzīvniekus nokāva gaļas iegūšanai, pielietojot tradicionālas metodes, šajā posmā neveicot nekādas īpašas procedūras.
Aģentūra Associated Press, kas ziņoja par šo eksperimentu, neprecizē, vai zinātnieki strādāja ar visām 32 smadzenēm vienlaikus vai pa vienai. Mēs pieņemam, ka tās saņēma no kautuves pa kārtai, jo tas ir ekonomiskāk un ļauj izmantot vienu iekārtu visiem gadījumiem.
Četras stundas pēc cūkas nāves tās smadzenes ievietoja speciālas ierīces kamerā, un asinsvadi tika pieslēgti sistēmai, kas pumpēja caur smadzenēm īpaši izstrādātu asins aizstājēju.
Pēc sešām stundām pētnieki atklāja, ka atsevišķas smadzeņu šūnas saglabājušas savu struktūru, kamēr neapstrādāto smadzeņu šūnas būtiski degradējušās. Izņemot neironus no apstrādātajām smadzenēm un elektriski stimulējot tos, šūnas reaģēja, parādot savu dzīvotspēju.
Turklāt tika konstatēts, ka asinsvadi apstrādātajās smadzenēs reaģēja uz preparātu, kas veicina asinsvadu paplašināšanos.
Asins aizstājēja sastāva analīze parādīja, ka smadzeņu šūnas uzņem glikozi un skābekli, kā arī ražo oglekļa dioksīdu, kas liecina par to funkcionēšanu.
Svarīgi atzīmēt, ka elektriskā aktivitāte, raksturīga dzīvajai smadzenēm, šajā gadījumā netika novērota. No medicīniskā viedokļa smadzenes tika uzskatītas par mirušām, jo pēc četru stundu ilgas atrašanās bez skābekļa un uztura tajās izdzīvoja vien atsevišķas šūnas.
Tomēr tas neapšaubāmi norāda uz nepieciešamību būtiski pārskatīt mūsu priekšstatus par to, cik ātri neironi iet bojā mirušā organismā.
