Šimpanzes DNS 98,7% sakrīt ar cilvēka DNS. Neskatoties uz acīmredzamām ārējām atšķirībām, mūsu ģenētiskais sastāvs ir praktiski identisks. Vai ir iespējama asins pārliešana starp mūsu sugām?
Procesu, kurā viena suga liek pārliet asinis citai, sauc par ksenotransfūziju. Ja atstāj malā daudzus ētiskos jautājumus, šāda procedūra var izrādīties veiksmīga, taču tikai ļoti ierobežotos gadījumos. 1667. gadā franču ārsts Žans-Batists Denis pirmoreiz pārlēja jēra asinis piecpadsmitgadīgam zēnam.
Pirmo veiksmīgo asins pārlietošanu no cilvēka cilvēkam 1818. gadā Anglijā veica ārsts Džeimss Blaunts, kurš šo procedūru veica starp diviem pacientiem. Tomēr daudzi agrīni mēģinājumi beidzās neveiksmīgi, jo trūka zināšanu par asins saderību.
AB0 asinsgrupu sistēma cilvēkiem spēlē izšķirošu lomu, taču tā pastāv arī šimpanzēm. Kādā evolūcijas posmā cilvēka un šimpanzes attīstība šķīrās, kā rezultātā pazuda dažas ģenētiskas līdzības, tostarp precīza asinsgrupu saderība.
Tāpēc cilvēka otrās un trešās grupas antigēni var atšķirties no līdzīgiem antigēniem šimpanzes asinīs. Tas nozīmē, ka pārliešanas gadījumā pastāv augsts komplikāciju vai atgrūšanas risks no recipienta imūnsistēmas puses. Tomēr pirmajā — "universālajā" — asinsgrupā (0) antigēnu nav, kas ļauj izvairīties no cilvēka imūnreakcijas. Tādējādi ārkārtējos gadījumos pārliešana no šimpanzes uz cilvēku ir iespējama, bet tikai pirmajai asinsgrupai.
Ksenotransfūzija nav plaši izplatīta medicīnas prakse, taču no dzīvniekiem, ar kuriem cilvēks potenciāli var apmainīties ar asinīm, šimpanzes nav labākais variants. Neskatoties uz to, ka šimpanzes ir mūsu tuvākie "radinieki", cūku asinis cilvēkam piemērotas daudz labāk. Cūku sarkanās asins šūnas izmēros ir līdzīgas cilvēka sarkano asins ķermenīšu izmēram, un cūku asins antigēnus vieglāk saskaņot ar cilvēka antigēniem, kas samazina imūnatbildes iespējamību. Turklāt cūkas var ģenētiski modificēt, lai ražotu sarkanās asins šūnas, kas atbilst cilvēka ekvivalentam.
