Bites un vairāki citi kukaiņi rada raksturīgas dzirdoņas, kas palīdz noteikt, kur tās atrodas. Bet kāpēc tās to dara, un vai pastāv «klusas» bites?
Bites, lapsenes, mušas un odi rada dažādas skaņas — no dzirdoņas līdz pīkstēšanai. Šīs skaņas var traucēt, bet vienlaikus padara kukaiņus pamanāmākus, piesaistot plēsējus, kuri, meklējot barību, lielā mērā paļaujas uz dzirdi. Kāpēc tad bitēm un citiem kukaiņiem jādzirdo? Patiesībā tās labprātāk lidos klusi, taču fizikas likumi tam traucē.
Kāpēc bites izdod dzirdoņas?
Liela daļa tā, ko mēs uztveram kā bišu dzirdoņu, rodas no to sīko spārnu ātrās kustības. Dažas bites var vicināt spārnus līdz 230 reizēm sekundē, kas rada samērā skaļu skaņu. Tas arī izskaidro dzirdoņas, ko rada mušas, lapsenes un citi ātri lidojoši kukaiņi.
Turklāt dažas bites, it īpaši kamenes (sugas Bombus) un atsevišķas vientuļo bišu sugas, spēj radīt īpašu dzirdoņas veidu, vibrējot krūšu muskuļiem lidojuma laikā. Šo vibrāciju izmanto noteiktu ziedu apputeksnēšanai, jo šo ziedu ziedputekšņi atbrīvojas tikai pie noteiktas vibrāciju frekvences.
Šo parādību, ko sauc par dzirdoņas apputeksnēšanu, ultraskaņas vai ziedu vibrāciju, novēro tomātos, mellenēs un vairākās citās augu sugās. Interesants fakts: ja jūsu tomāti nenes augļus, tos var apputeksnēt manuāli — ar elektrisko zobu birsti pieskaroties katra zieda aizmugurei un uz īsu brīdi to ieslēdzot, lai imitētu bišu vibrāciju!
