Atklāts, ka čūskas praktizē kanibālismu 0 55

Nesenā pētījumā, kurā ietverti vairāk nekā 500 reģistrēti kanibālisma gadījumi vairāk nekā 200 čūsku sugās, noskaidrots, ka šādas uzvedības izplatība ir būtiski plašāka, nekā tika uzskatīts. Visbiežāk čūskas apēd sugas pārstāvjus apstākļu sakritības dēļ — piemēram, pārtikas trūkuma vai ar vidi saistītu stresa faktoru ietekmē.

Žurnālā Biological Reviews publicētais raksts ir pirmais plašais kanibālisma pārskats čūskām. Autori pieļauj, ka šāda uzvedība šo plēsīgo rāpuļu evolūcijas gaitā ir radušās vairākkārt. Iepriekš līdzīgas epizodes tika aprakstītas tikai fragmentāri, taču pētnieki nolēma sistematizēt datus un atklāt iespējamos likumsakarības.

Divu gadu laikā Brazīlijas zinātnieku grupa analizēja zinātniskās publikācijas, grāmatas un žurnālu materiālus, vācot liecības par čūsku savstarpēju ēšanu. Visi reģistrētie gadījumi tika sadalīti kategorijās — piemēram, starp pāru partneriem, konkurentiem vai vienas ģimenes pārstāvjiem. Analīze parādīja, ka kanibālisms evolūcijas gaitā čūskām varēja rasties neatkarīgi vismaz 11 reizes. Vienos gadījumos iemesls bija pārtikas trūkums, kad sugasbrāļa apēšana kļuva par spiesto risinājumu. Citās situācijās tas notika turēšanas apstākļos, kur ierobežota telpa un resursu trūkums veicināja šādu uzvedību.

Reģistrētie gadījumi skāra ļoti dažādas čūsku sugas. Aptuveni 19 % kanibālisma gadījumu attiecās uz elapīdiem — dzimtu, kurai pieder kobras un citas indīgas sugas. Tajā pašā laikā aklas čūskas izrādījās vienīgā lielā grupa, kurā šādi gadījumi netika reģistrēti. Iespējams, to izskaidro uzbūves īpatnības: tām nav attīstījies kustīgs, nesaaugušs apakšžoklis, kas ļautu plaši atvērt muti un norīt lielu laupījumu, tostarp citas čūskas.

Autori uzsver, ka, neraugoties uz pētījuma apjomu, tas, visticamāk, atspoguļo tikai daļu no patiesās situācijas — daudzi kanibālisma gadījumi, iespējams, palikuši neregistrēti. Tomēr šī pirmā sistemātiskā čūsku uzvedības analīze sniedz zinātniekiem pilnīgāku priekšstatu par šo rāpuļu ieradumiem un par to, uz kādām galējām rīcībām tās ir spējīgas, lai izdzīvotu nelabvēlīgos apstākļos.