Kurš dzīvais organisms ir visizturīgākais? 0 64

Pirmo šo mikroskopisko (0,1–1,2 mm) bezmugurkaulnieku izpētīja itāļu zoologs Lazaro Spallanzani XVIII gadsimta 70. gados. Viņš to nosauca par «тихоходка», itāļu valodā — il tardigrado, un vēlāk šis nosaukums zinātnē nostiprinājās latīņu formā — Tardigrada. Tardigrādi nevar pastāvēt bez mitruma: tie dzīvo saldūdens ūdeņos, mitrā augsnē, porainos sūnos un ķērpjos, kā arī koku stumbros un klintīs.

Ja mitruma nepietiek, tardigrādi nonāk anabiozē (it kā nāvē). Var šķist neticami, bet pat pēc 100 gadiem izžuvušu tardigrādu var «pamodināt», uzpilinot vienu ūdens pili. Kopumā tardigrādiem nav līdzinieku izturībā ekstremālos apstākļos.

Pētījumi liecina, ka anabiozē esoši tardigrādi spēj izturēt atdzesēšanu līdz -271 °C vairākas stundas, izdzīvot īslaicīgu sakarsēšanu līdz 150 °C, kā arī izturēt ievērojamu radiācijas iedarbību un augstu spiedienu.

Japāņu zinātnieki veica eksperimentu, kurā «guļošos» tardigrādus ievietoja hermētiskā traukā un iegremdēja to augsta spiediena kamerā, pakāpeniski palielinot spiedienu līdz 600 MPa (kas ir gandrīz 6 reizes lielāks nekā spiediens Marianas dziļākajā punktā). Rezultātā lielākā daļa eksperimentā izmantoto tardigrādu veiksmīgi izturēja šo pārbaudījumu, ko citi dzīvie organismi nespētu izturēt.