Problēma: policija nezina, kā rīkoties ar dzīvniekiem, mednieki baidās kļūt par «vainīgajiem» 0 42

Gadījums Bauskas novadā, kad tika nošauti trīs suņi, atklāja arī problēmas sadarbībā un lēmumu pieņemšanā starp dažādām pusēm. Patversmu trūkums, sodu nepietiekamība, audzētāju nekontrolētība un vienota algoritma trūkums arī traucē situācijas uzlabošanai šajā jomā. Dzīvnieku aizsardzības jautājumi, tostarp klaiņojošu dzīvnieku, būtiski skar arī medniekus.

«Saprotams, kāpēc cilvēki vēršas pie mums gadījumos, kad klaiņojoši dzīvnieki rada draudus, īpaši laukos. Jo mēs esam vispieejamākie. Tomēr es stingri aicinu mūsu biedrus turēties prom no šādām lietām», sacīja Latvijas mednieku savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Arturs Surmovičs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. Viņaprāt nav taisnīgi uzskatīt mednieku par vienīgo vainīgo, kurš pēc tādiem gadījumiem kā Bauskā tiek pakļauts sabiedrības nosodījumam. Viņš norādīja, ka pašlaik nav instrumentu, ar kuriem ietekmēt bezatbildīgos suņu īpašniekus, kuri ļauj saviem mīluļiem brīvi klaiņot un biedēt citus; viņi neuztver uzliktos sodus nopietni, un bieži no viņiem nekas netiek piedzīts.

Savukārt organizācijas "Ķepu sargi" vadītāja Karina Vilsone norādīja, ka pašvaldību policijai trūkst pietiekamu zināšanu šajā jomā. To viņa pārliecinājās pēc savas pieredzes, kad viņai nācās skaidrot, ko nozīmē kaķu sterilizācija — ka tā tiek veikta gan tēviņiem, gan mātītēm. Pašvaldību policisti bieži baidās pieiet suņiem un nolasīt to čipus; viņiem trūkst prasmju darbā ar klaiņojošiem dzīvniekiem, kā arī ar savvaļas dzīvniekiem. Ir gadījumi, kad vienīgais risinājums ir izsaukt mednieku, lai izbeigtu smagi ievainota dzīvnieka ciešanas, jo veterinārārsts neriskē tam pietuvoties.