Aptuveni pirms 25 miljoniem gadu cilvēku un cilvēkveidīgo pērtiķu kopējais priekštecis atdalījās no pārējiem pērtiķiem un zaudēja asti. Līdz šim zinātniekiem nav izdevies atrast ģenētisku mutāciju, kas būtu atbildīga par šo būtisko izmaiņu mūsu anatomijā.
Taču Ņujorkas universitātes aprēķinu medicīnas un sistēmiskās ģenētikas institūtu (ASV) pētnieki, kuru darbs publicēts žurnālā Nature, beidzot spēja atklāt unikālu mutāciju gēnā TBXT, kas nosaka astes garumu dzīvniekiem, kuriem ir aste. Šī mutācija izraisīja astes zudumu mūsu priekštečiem.
Pētnieki noskaidroja, ka cilvēkveidīgajiem pērtiķiem un cilvēkiem gēnā TBXT ir DNS fragments, kas trūkst astainajiem pērtiķiem. Šī ģenētiskā secība maina TBXT gēna kodētā proteīna struktūru. Tajā pašā laikā gēns turpina kodēt arī savu iepriekšējo proteīna versiju. Kā rezultātā cilvēku un cilvēkveidīgo pērtiķu šūnās ir abas TBXT proteīna versijas, kas traucē astes veidošanos, secināja pētnieki.
Evolūcijas biologi pieļauj, ka tieši astes zaudēšana ļāva mūsu tālajiem priekštečiem sākt pārvietoties uz divām kājām. Tomēr iespējams, ka par to mēs kā suga samaksājām ar paaugstinātu spina bifida — iedzimta defekta, kas skar neirālo cauruli, no kuras attīstās muguras un galvas smadzenes — risku. Šī patoloģija sastopama aptuveni vienam no 1 000 jaundzimušo visā pasaulē.
Hipotēze par saistību starp astes zudumu un paaugstinātu spina bifida risku radās pētniekiem, pamatojoties uz eksperimentiem ar laboratorijas pelēm: dzīvniekiem ar «bezastes» mutāciju gēnā TBXT tiešām nebija aste, taču biežāk novēroja embrionālus neirālās caurules defektus.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru