Zirga rēciena izrādījās unikāls vokāls fenomens: dzīvnieks izdala divas skaņas vienlaikus — zemu «balss» (balss saišu vibrācija, kā cilvēkiem) un augstu svilpi (turbulenta gaisa plūsma balsenē, kā grauzējiem).
Šo parādību, sauktu par bifoniju, ilgi lika zinātniekiem neizprast, jo lielie zīdītāji parasti nespēj svilpot. Izšķirošs bija eksperiments ar heliu: kad parasto gaisu aizstāja ar šo gāzi, augstfrekvenču daļa pārcēlās uz augšu (kā tam jānotiek svilpes darbībā), bet zema palika nemainīga, kas raksturīgs balss saišu vibrācijai.
Anatomiskie dati apstiprināja: vienā balsenē vienlaikus iesaistīti divi atšķirīgi skaņas veidošanas mehānismi. Pieņem, ka tik sarežģīta vokalizācija ļauj zirgiem nodot vairākus emocionālus signālus vienā skaņā.
Interesanti, ka ēzeļiem un zebriem šī augstā nota trūkst — tātad zirgi to ieguva jau pēc sugu sadalīšanās. Kad zirgs rēc, tas faktiski vienlaikus «dzied» un «svilpo», izmantojot balseni kā divus instrumentus vienlaikus.
