Dabas noslēpums: kāpēc pērtiķi nekļūst par cilvēkiem 0 52

Šodien mēs līdzādzīvojam ar dzīvniekiem, kuri, saskaņā ar evolūcijas teoriju, ir mūsu sugas priekšteči. Tomēr pērtiķi planētā dzīvo daudz ilgāk nekā mēs un, kādu iemeslu dēļ, neizrāda tieksmi evolucionēt, pat ja mēs viņiem rādītu savus darbarīkus un mācītu aritmētiku. Evolūcijas teorijas pretinieki, tālu no zinātnes, šo faktu izmanto, lai apstrīdētu darvinismu. Tomēr neņemsim par piemēru viņus un mēģināsim saprast jautājuma būtību.

Ir zināms, ka cilvēks cēlies no pērtiķiem. Bet no kuriem tieši, ja pērtiķu sugu ir tik daudz? Uzskatāms, ka par vienu no senākajiem cilvēka priekštečiem ir australopiteku ģints vai najapiteku ģints. Šīm grupām bija nepieciešamās iezīmes, lai «uzsāktu» evolūciju uz saprātīgāku sugu, tomēr mūsdienās tās uz Zemes vairs nav novērojamas. Protams, arī citas pērtiķu sugas varētu evolucionēt, bet kas viņiem traucē? Galvenais iemesls ir nepieciešamības trūkums. Cilvēka priekšteči sāka evolucionēt kā atbilde klimata pārmaiņām. Ekstremālos apstākļos izdzīvoja tikai visgudrākie un visstiprākie indivīdi, un tas noveda pie tā, ka ar katru paaudzi cilvēkam līdzīgie pērtiķi kļuva arvien saprātīgāki.

Vērts atzīmēt vēl vienu svarīgu iemeslu: mūsdienās ekoloģisko nišu, ko pērtiķi varētu aizņemt, jau esam aizņēmuši mēs. Agrāk uz Zemes līdzās Homo sapiens pastāvēja arī citas seno cilvēku sugas. Tomēr dažādu iemeslu dēļ Homo sapiens spēja tās izslēgt no planētas — vienus mūsu priekšteči iznīcināja, ar citiem saplūda, «izšķīdinot» to ģenētisko kodu savā.

Nevajadzētu aizmirst, ka pērtiķu pāreja uz cilvēku dabai prasīja vairāk nekā miljonu gadu. Iespējams, mums vienkārši jāuzgaida, un tad primāti attīstīsies jaunā sugā un kļūs par mūsu konkurentiem.