Kad telpā izslēdz gaismu, mums nepieciešams laiks, lai pielāgotos tumsai, bet pat pēc tam mēs nevaram saskatīt visas detaļas. Kā un kāpēc tas izdodas kaķiem un citiem dzīvniekiem?
Katrai dzīvnieku sugai ir savs miega un nomoda ritms. Daži plēsēji dod priekšroku medībām dienā, kamēr citi ir aktīvi naktī. Siltajos reģionos dienā temperatūra var būt pārāk augsta, kas apgrūtina medības. Taču naktī tiek radīti ideāli apstākļi medījuma noķeršanai: komfortabla temperatūra un pats fakts, ka plēsēju upuri parasti guļ. Rezultātā nakts plēsējiem attīstījās nepieciešamās prasmes veiksmīgām medībām tumšajā diennakts laikā.
Cilvēka acs ļauj gaismai iekļūt caur zīlīti, kas ir atvere. Acs lēca fokusē attēlu uz tīklenes. Tīkleni var salīdzināt ar sienu, uz kuru tiek projicēts attēls. Tā sastāv no divu tipu šūnām: stabiņiem un konusiem, kas uztver gaismu un nodod informāciju par attēlu smadzenēm.
Stabiņi efektīvi reaģē uz ļoti vāju gaismu un fiksē kustību, tomēr nav spējīgi atšķirt krāsas. Krāsaino attēlu, ko mūsu smadzenes saņem no acs, veido konusi, kuri darbojas tikai pietiekamā apgaismojumā. Turklāt cilvēka acī stabiņu ir četras reizes vairāk nekā konusu.
Šāda attiecība ļauj mums labi redzēt dienā. Neskatoties uz to, ka konusu ir mazāk nekā stabiņu, cilvēka acī esošo konusu skaits tomēr pārsniedz konusu skaitu dažām citām sugām. Dienā mēs varam atšķirt daudz krāsu un pietiekami skaidri redzam arī tumsā. Tomēr citi dzīvnieki, kuriem ir vairāk stabiņu un mazāks konusu skaits, spēj tumsā redzēt vēl labāk, pat ja viņu krāsu uztvere nav tik attīstīta.
Pēc materiāliem All About Eyes.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru