Kaķi apgūst suņu spēles 0 27

Lai gan šo spēli uzskata par izteikti suņu izklaidi, kaķi tajā arī piedalās. Viņi ne tikai dauza bumbiņu vai rotaļu žurku pa grīdu, bet patiešām pacieš to un atnes cilvēkam, it kā norādot, lai viņš to vēlreiz met. Iespējams, šāda spēle starp kaķiem nav tik izplatīta kā suņiem, tomēr ir arī kaķi, kuri labprāt tajā piedalās. Piemēram, kaķis Elizabetes Renner (Elizabeth Renner) no Nortumbrijas Universitātes piedāvāja savai saimniecei spēlēt šo spēli, kas lika viņai aizdomāties par to, kā tieši kaķi apgūst šādas izklaides. Kopā ar kolēģiem no Saseksas Universitātes viņa veica aptauju starp kaķu īpašniekiem par spēli «met un atnes»: vai viņi mācīja savus mājdzīvniekus šai spēlei, cik bieži tajā spēlē, kādus priekšmetus dod priekšroku, lai tiem mestu, un tā tālāk.

Kā rezultātā pētnieki savāca datus no vairāk nekā deviņu simtu kaķu īpašniekiem, kuru mājdzīvnieki spēlē (vai spēlēja) suņu spēli. Vairāk nekā 94 % gadījumu kaķus neviens nemācīja, t.i., tie sāk spēlēt bez jebkādas apmācības, kas ļauj pieņemt, ka šī uzvedība ir instinktīva. Lielākā daļa kaķu sāk šādi spēlēt jau kaķēnu vecumā vai pirmajā dzīves gadā. Tomēr arī pieaugušā vecumā daudzi kaķi sāk izrādīt interesi par skrējienu pakaļ izmestajām bumbiņām un lodītēm, kamēr tikai daži atklāj šo izklaidi pēc septiņu gadu vecuma.

Kaķi spēlē ilgāk un biežāk, kad paši izrāda iniciatīvu un pirmie atnes rotaļlietu saimniekam. Ja cilvēks sāk mest rotaļlietu pirms tam, kad kaķim tas apnīk, var būt pārliecināts, ka mājdzīvnieks norādīs saimniekam uz vēlmi turpināt spēli. Kaķi nosaka savus noteikumus. Daži no tiem atnes rotaļlietu tieši pie cilvēka, lai viņam nebūtu jāceļas, citi apstājas pusceļā, bet daži met rotaļlietu arvien tālāk no saimnieka, it kā ar katru reizi to kļūtu grūtāk nēsāt. Daži kaķi dod priekšroku spēlēt tikai vienā istabā, citi — tikai ar konkrētu personu.

Runājot par priekšmetiem, 38,4 % kaķu dod priekšroku, lai tiem mestu rotaļlietas, 25,3 % patīk kaut kas lodveida, piemēram, samīcīts papīrs vai folija. Tālāk seko matu gumijas, dzeramie salmiņi, pudeļu korķi, zīmuļi u.c. Protams, izmēram ir nozīme. Ir ļoti izvēlīgi kaķi, kas spēlē tikai ar vienu konkrētu priekšmetu, piemēram, ar vates kociņiem. Visu šo datu, kā arī daudz ko citu, publicēts rakstā žurnālā Scientific Reports, kur ir skaitļi, tabulas un grafiki. Mēs ceram, ka Ig Nobela komiteja neatstās šo aizraujošo publikāciju bez uzmanības.

Pētījuma rezultāti uzdod jautājumus, kas var kļūt par pamatu turpmākiem pētījumiem. Piemēram, daži speciālisti uzskata, ka nevajadzētu viennozīmīgi apgalvot, ka kaķi apgūst šādu spēli pilnībā bez apmācības. Iespējams, mēs, paši to neapzinoties, mudinām kaķus uz atbilstošām darbībām, piemēram, nometot un paceļot samīcītu papīru, matu gumijas un citus priekšmetus. Šeit nepieciešami rūpīgi un ilgstoši novērojumi gan par īpašniekiem, gan par kaķiem. Arī interesanti noskaidrot, vai kaķis vienkārši izklaidējas ar spēli, vai tādējādi komunicē ar cilvēku (vienlaikus izklaidējot arī sevi). Visbeidzot, jānoskaidro, kāds procents kaķu vispār ir nosliecies uz šādām spēlēm un no kā šī nosliece atkarīga. Pētnieki atklāja, ka tīršķirnes kaķu vidū suņu spēli visbiežāk spēlē siamieši, bengāļi un ragdolli; tomēr šķirne nav vienīgais rotaļīguma faktors. Kopumā šajā virzienā vēl ir daudz darba.