Amerikāņu zinātnieku komanda veica pētījumu par biomasu, kas iegūta pēc kanabidiola (CBD) ekstrakcijas, un secināja, ka tā nerada apdraudējumu atgremojošo dzīvnieku veselībai. Šo komponentu var iekļaut slaucamo govju barībā, neskatoties uz «dažām nepatīkamām garšas īpašībām», ziņo zinātniskais portāls phys.org.
Pārstrādes procesa laikā rodas ievērojams daudzums pārpalikušās kaņepju biomasas, kas sastāv no sasmalcinātām lapām un stublājiem. Zinātnieki uzskata, ka tai ir daudz labvēlīgu īpašību, kuras var izmantot dzīvnieku audzēšanā. «Pārpalikušajai kaņepju biomasai ir liels potenciāls no uzturvērtības viedokļa,» norādīja pētījuma vadītājs, doktors Massimo Bionaz no Oregonas štata universitātes Korvalisā. Pēc viņa teiktā, tai piemīt pretiekaisuma un antioksidantas īpašības, kas var pozitīvi ietekmēt dzīvnieku produktivitāti un vispārējo veselības stāvokli.
Lai pārbaudītu šī ingredienta drošību, zinātnieki atlasīja 18 džērsijas šķirnes govis, kas atradās lakācijas noslēguma posmā. Pirmās četras dienas viņu diēta bija vienāda, pēc tam dzīvniekus sadalīja divās grupās. Pirmā grupa saņēma palielinātu barības daudzumu ar pievienotu pārpalikušo kaņepju biomasu, otrā — ar lucernas miltiem. Abos gadījumos piedevas īpatsvars nepārsniedza 13% no kopējā patērētā sauso vielu apjoma.
Pēc tam pirmajai grupai diētā sāka pakāpeniski samazināt biomasas daudzumu, pilnībā izslēdzot to no barības pēc četrām nedēļām. Visā šajā laikā zinātnieki fiksēja govju sauso vielu patēriņu, ķermeņa masu un ķermeņa kondīcijas rādītājus, piena izslaukumu un aktivitāti. Tika veikta arī piena ķīmiskā sastāva un taukainības analīze. Turklāt pētnieki kontrolēja dzīvnieku asins sastāvu, slāpekļa vielmaiņu un metāna emisijas.
Kā rezultātā zinātnieki apstiprināja, ka pārpalikušās kaņepju biomasas izmantošana kā potenciāla barības sastāvdaļa nekaitē slaucamajām govīm. Tajā pašā laikā eksperimentālajā grupā tika novērots kopējā barības patēriņa samazinājums. Pētniekuprāt, tas saistīts ar zemāku jaunā ingredienta garšas pievilcību govīm. «Slaucamās govis nemīl pārmaiņas un, visticamāk, nespēj pierast pie raksturīgās pārpalikušās kaņepju biomasas smaržas, īpaši, ja tā ir koncentrētā granulētā formā,» sacīja doktors Massimo Bionaz.
Viņš arī piebilda, ka šī tendence negatīvi neietekmēja dzīvnieku produktivitāti. Vēl vairāk, zinātnieki fiksēja nelielu piena izslaukuma pieaugumu salīdzinājumā ar kontroles grupu. Saistībā ar to viņu nākamais mērķis ir noskaidrot, vai pārpalikušās kaņepju biomasas piedevas govju barībā var paaugstināt to produktivitāti.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Journal of Dairy Science.
