Lai arī atņemti ierastie maņu orgāni, kāpuri spēj orientēties bīstamā vidē — un dara to visai neparastā veidā. Pētījumi parādīja, ka tauriņu kāpuru dzirde nav saistīta ar ausīm, bet ar plāniem matiņiem, kas pārklāj ķermeni.
Eksperimentu iemesls bija negaidīts novērojums: pie pēkšņas skaņas kāpuri uzlēca, it kā reaģējot uz izbīli. Lai saprastu, ko tieši viņi uztver — virsmas svārstības vai skaņu gaisā, — biologi veica virkni eksperimentu Binghamtonas universitātes bezatbalsu kamerā. Tur izslēdza svešas atstarošanas un varēja precīzi atdalīt svārstības un skaņas viļņus.
Izrādījās, ka kāpuriem tieši skaņa nes vairāk informācijas, lai gan mehāniskās svārstības viņi arī uztver. Turklāt kāpuriem nav ausu ierastā nozīmē. To lomu pilda jutīgie matiņi uz krūtīm un vēdera, kas reaģē uz gaisa svārstībām.
Lai pārbaudītu šo hipotēzi, pētnieki no eksperimentālajiem kāpuriem noņēma daļu matiņu. Pēc šādas procedūras reakcija uz skaņu ievērojami vājinājās: kāpuri sliktāk atšķīra akustiskos signālus.
Zinātnieki pieļauj, ka šāda dzirdes sistēma izveidojusies kā aizsardzība pret plēsējiem. Piemēram, vapsas, kas medī kāpurus un izdala skaņas 100–200 hercu diapazonā. Uztverot šīs frekvences ar matiņiem, kāpurs atpazīst briesmu tuvošanos un mēģina paslēpties.
