Klounzivis spēj skaitīt — jauns pētījums 0 28

Klounzivis dzīvo simbiotiskās attiecībās ar aktīnijām, atrodot to dedzinošajos taustekļos aizsardzību pret plēsējiem. Katra klounzivs ir piesaistīta savai aktīnijai, un, ja pie tās pietuvojas cita sava veida klounzivs, to sagaida agresīvs uzbrukums. Šīs zivis dzīvo grupās, kurā visi locekļi pazīst viens otru un ievēro noteiktu sociālo hierarhiju. Svešinieki, kas nejauši nonāk grupā, tiks padzīti ar īpašu niknumu, uztverot viņus kā potenciālus konkurentus par aktīniju un kā draudu esošajai sociālajai struktūrai.

Lai izvairītos no liekiem konfliktiem, klounzivīm jāprot atšķirt savus sugas biedrus un citu sugu pārstāvjus. No vienas puses to spilgtā krāsojuma ir grūti nepamanīt, no otras puses dažādu sugu raksti seko vienai un tai pašai shēmai: viena, divas vai trīs baltas strīpas, novietotas gareniski vai šķērsām; pastāv arī sugas bez strīpām. Okinaavas Zinātnes un tehnoloģiju institūta pētnieki pieļāva, ka klounzivis var skaitīt strīpas uz citām zivīm, un šis pieņēmums apstiprinājās. Eksperimentus veica ar Amphiprion ocellaris klounzivīm — tām pašām, kas kļuva par multfilmas «Meklējot Nemo» varoņu prototipiem. Apmēram piecdesmit jaunu klounzivju eksemplārus, kas bija dzimuši un audzēti laboratorijā, ievietoja akvārijos pa vienam, pēc tam pievienojot vai nu citu A. ocellaris klounzivi, vai klounzivi no citas sugas. Tos ievietoja speciālās caurspīdīgās kastēs, kur varēja redzēt un saost svešinieku, bet nevarēja to sakost. Akvārija iemītnieki izrādīja agresiju, un tā īpaši spēcīgi izpaudās pret savas sugas klounzivīm.

Pēc tam pētnieki paņēma vēl 120 klounzivis un izkārtoja tās pa trim. Kad viņu attiecības bija nostabilizējušās, akvārijos sāka nolaist gumijas «zivis», kurām vai nu nebija strīpas, vai bija viena, divas vai trīs strīpas. Rakstā, kas publicēts žurnālā Journal of Experimental Biology, ziņots, ka klounzivis kodināja trīsstrīpaino «zivi» 1,3 reizes biežāk nekā divstrīpaino, divas reizes biežāk nekā vienstrīpaino un desmit reizes biežāk nekā «zivi» bez strīpām. Tas liecina, ka svarīgs ir ne tikai strīpu esamība, bet arī to skaits — A. ocellaris klounzivis acīmredzami spēj skaitīt vismaz līdz trim. Pētnieki arī precizē, ka klounzivis nereaģē vienkārši uz baltu krāsu — tās neuztrauc kopējais baltuma pieaugums, bet tieši strīpu skaits.

Dzīvnieku spēja skaitīt ir zināma jau sen — pirms diviem gadiem mēs ziņojām, ka daudzi dzīvnieki ne tikai spēj skaitīt, bet arī veikt aritmētiskas darbības, kas savvaļā var būt ļoti noderīgas, lai novērtētu barības, vienas sugas biedru vai konkurentu skaitu.