Pazemes pilsēta Derinkuju Kapadokijā tika nejauši atklāta 1963. gadā, kad vietējais iedzīvotājs, meklējot pazudušās vistas, uzdūrās slēptam ejam savas mājas sienā.
Šis grandiozais pazemes komplekss, izcirsts mīkstā vulkāniskā tūfā, stiepjas aptuveni 85 metrus dziļi zemē un ietver 18 līmeņus. Uzplaukuma laikā tas varēja uzņemt līdz 20 000 cilvēku, kalpojot par uzticamu patvērumu gadsimtu gaitā.
Pilsēta bija praktiski pilnībā autonoma: tajā atradās dzīvojamās telpas, noliktavas, akas, ventilācijas šahtas, staļļi, vīna pagrabi un pat cietumi. Vēsturnieki uzskata, ka kompleksa būvi varēja sākt vēl hetīti vai frigieši, tomēr vislielāko pazīstamību Derinkuju ieguva kā patvērums kristiešiem, kas slēpās no romiešu vajāšanām. Vēlāk pilsētu izmantoja iedzīvotāji arābu–bizantiešu karu un mongoļu iebrukumu laikā.
Šodien Derinkuju, līdztekus citiem Kapadokijas pazemes pilsētām, ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atgādinot par cilvēka izgudrotspēju un izturību. Taču pazudušās vistas tā arī netika atrastas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru