Populārais folklors, kas apgalvo, ka dzīvnieki, piemēram, murkšķis vai vilnainais lāča kāpurs, var paredzēt laikapstākļus, nav zinātniski pamatots — šādu «prognožu» precizitāte ir ārkārtīgi zema.
Tomēr daži putni demonstrē pārsteidzošas spējas paredzēt dabas katastrofas. Piemēram, 2014. gadā zinātnieki konstatēja, ka putni ar zeltainām svītrām laikus pameta savas ligzdas Tenesī (ASV) — divas dienas pirms postošas vētras ar 84 tornādo. Eksperti uzskata, ka putni varēja uztvert infraskaņu, ko radīja tuvojošā vētras sistēma.
Vēl iespaidīgāks piemērs ir Ziemeļamerikas brūnais īssnabeļainais drozds, kura vairošanās uzvedība korelē ar gaidāmā Atlantijas okeāna viesuļvētru sezonas intensitāti. Ornitologi noskaidroja: gados ar maigāku viesuļvētru sezonu šo putnu vairošanās periods izrādās garāks, bet gados ar spēcīgām viesuļvētrām — īsāks. Turklāt šī korelācija, kas novērojama jau maijā–jūnijā, reizēm izrādās pat uzticamāka par agrīnām meteoroloģiskajām prognozēm.
Lai gan precīzs šīs spējas mehānisms paliek noslēpums, ir skaidrs, ka evolūcija ir apveltījusi putnus ar smalkiem izdzīvošanas instrumentiem, kas ļauj viņiem «nolasīt» dabas signālus, kas nav pieejami cilvēka uztverei.
