Suņu uzvedības speciāliste, dresētāja Tatjana Romanova pastāstīja par to, kā suņu īpašnieki bieži nepareizi interpretē savu mīluļu agresīvo uzvedību.
«Bieži cilvēki kļūdaini uzskata par agresiju suņa uzvedību, kas patiesībā tāda nav, kamēr patieso agresiju neatpazīst,» uzsvēra viņa.
Kā piemēru Tatjana Romanova minēja pētījumu, ko veica britu veterinārārsts un biologs, Linkolnas universitātes profesors veterinārās uzvedības medicīnas jomā Deniels Millss. Saskaņā ar viņa datiem gandrīz puse (48%) suņu īpašnieku atzina, ka viņu mājdzīvnieki reizēm rūc vai pat uzbrūk cilvēkiem un citiem suņiem. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse (52%) to uzskatīja tikai par savu dzīvnieku ieradumu un neuzskatīja šo uzvedību par agresiju. Ceturtdaļa saistīja to ar uzvedības traucējumiem, un tikai 9,6% to klasificēja kā agresijas izpausmi.
«Situāciju sarežģī tas, ka viena un tā pati suņa uzvedība var tikt īpašnieka uztverta kā vēlama vienā gadījumā un kā agresīva citā. Piemēram, ja mājā ienāk svešinieks un suns viņu sakodina, mēs viņu slavējam, bet ja mājā ienāk īpašnieces paziņa un suns atkal uzbrūk tam, tad šāda uzvedība jau tiek nosodīta kā agresija,» paskaidroja eksperte.
Speciāliste norādīja, ka suns var tikt uzskatīts par agresīvu, ja viņš apzināti mēģina nodarīt kaitējumu citam dzīvniekam vai cilvēkam. Šai uzvedībai raksturīga uzbudinātība un paātrināta sirdsdarbība. Pirms uzbrukuma suns demonstrē draudošu uzvedību pret savu upuri.
«Agresija ir adaptīvu darbību kopums, ko izmanto, lai aizsargātos no reālas briesmas, iegūtu piekļuvi vai sargātu vērtīgus resursus, kā arī lai noteiktu vai mainītu sociālo statusu. Suņa agresīva uzvedība nav slimība, bet vērsta uz konkrētas problēmas risināšanu. To ir svarīgi saprast,» piebilda viņa.
Piemēram, ja suns ēd un cilvēks mēģina viņu traucēt, dzīvnieks var rūkt un parādīt zobus, lai demonstrētu, ka tas nevēlas cilvēka klātbūtni pie savas barības bļodas. Ja īpašnieks ignorē šos signālus, suns var sakost. Tomēr, ja īpašnieks atkāpjas, suns nomierināsies. Dzīvnieks nekod tikai tāpat, bez iemesla.
Eksperte arī norādīja, ka kastrācija un sterilizācija nav efektīvas metodes agresīvas uzvedības problēmu risināšanai. 95% gadījumu dzīvnieku agresiju izskaidro bailes.
Lai koriģētu nevēlamu suņa uzvedību, nepieciešams analizēt tās rašanās iemeslus, apstākļus, kuros izpaužas agresija, kā arī mājdzīvnieka motivāciju un emocijas. Mainot emocionālo stāvokli, var mainīt arī agresīvo uzvedību, par to pārliecināta ir Tatjana Romanova.
