Tie novirzās no taisnā kursa.
Nakts kukaiņi, veicot lidojumus, orientējas pēc Mēness un zvaigznēm. Šie debess spīdekļi atrodas ievērojamā attālumā no Zemes, un to stari praktiski ir paralēli. Lai kustētos taisni, kukainim jāuztur nemainīgs leņķis starp sava lidojuma virzienu un virzienu uz spīdekli. Atšķirībā no tā, gaismas stari no mākslīgajiem avotiem izkliedējas visos virzienos. Tādējādi, saglabājot nemainīgu leņķi attiecībā pret šiem stariem, kukainis kustas nevis taisni, bet pa logaritmisko (izogonālo) spirāli.
Ja spirāle šķērso starus asā leņķī, kukainis tieksies uz gaismas avotu, bet, ja to šķērso stumpjā leņķī, — attālināsies no tā. Pie taisna leņķa spirāle pārvēršas par apli. Patiesi, novērojot kukaiņu lidojumu, var pamanīt, ka tie parasti nelido tieši uz gaismas avotu, bet tuvojas tam pa spirāli vai riņķo ap to. Patiesībā kukaiņi cenšas kustēties taisni, taču ģeometriskās optikas likumi notur viņus pie lampas.
Dažreiz tie strauji maina virzienu, bet arī jaunais virziens atkal saritinās spirālē. Ja kukainis izvēlas kursu ar leņķi, kas ir lielāks par taisno leņķi, tas virzīsies pa izkliedējošu spirāli, līdz pazaudēs gaismas avotu no redzesloka. Tādi moli netiek novēroti pie lampām.
