Visi kaķi iedalās rūcošajos un murrājošajos. Pirmā kategorija ietver lielos kaķu dzimtas pārstāvjus – lauvas, tīģerus, jaguārus un leopardus, savukārt otrā – mūsu mīļie mājas mīluļi.
Zinātnieki skaidro atšķirības starp rūkošanu un murrāšanu ar balsenes un mēles kaula uzbūves īpatnībām, kā arī virkni citu faktoru. Interesanti, ka vienam no lielajiem kaķiem – sniega leopardam – evolūcija noveda pie tā, ka tas zaudēja spēju rūkt, bet murrāt tā arī nemācījās.
Murrāšanas skaņas, ko izdod mājas kaķi, rodas gan ieelpas, gan izelpas laikā, ar frekvenci no 25 līdz 150 vibrācijām sekundē. Pretstatā tam rūkošana notiek izteikti tikai dzīvnieka izelpas laikā.
Murrāšana veicina endorfīnu izdalīšanos kaķiem un palīdz tiem nomierināties. Tādēļ kaķi murrā ne tikai laimes un apmierinātības brīžos, bet arī slimības stāvoklī.
Papildus kaķiem murrāt prot arī daži citi dzīvnieki, piemēram, truši, vāveres, lemūri un jūrascūciņas. Tomēr viņu murrāšana balstās uz citiem anatomiskiem principiem un skan citādi.
