Readingas universitātes (Lielbritānija) pētnieki kopā ar Austrijas kolēģiem noskaidroja, kāpēc dažas dzīvnieku sugas samazinās izmēros, pretēji Kopa likumam. Viņi šo parādību nosauca par apgriezto Kopa likumu. Pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnālā Communications Biology, rāda, ka izmēru izmaiņas ir atkarīgas ne tikai no konkurences starp sugām, bet arī no izzušanas riska.
Izņēmumi no evolūcijas likuma
Kopa likums apgalvo, ka evolūcijas procesā dzīvnieku izmēri palielinās miljonu gadu gaitā. Šis noteikums ieguvis nosaukumu par godu XIX gadsimta paleontologam Edvardam Kopam, kurš pirmais ievēroja šo likumsakarību. Spilgtu piemēru sniedz zirgu evolūcija, kuri sākotnēji bija suņa lieluma.
Uzskatīja, ka jo lielāks indivīda izmērs, jo augstāka tā pielāgotība, līdz ar to arī iespējas vairoties un izdzīvot. Tomēr Zemes vēsturē ir gadījumi, kad lielizmēra sugas izzuda, kā tas notika ar dinozauriem un milzīgajiem lidojošajiem rāpuļiem. Jauni fosiliju atklājumi arī liecina, ka dažas dzīvnieku grupas laika gaitā samazinājušās izmēros. Šie paradoksi lika zinātniekiem vairākas desmitgades apspriest Kopa likuma piemērojamību.
Jaunā pētījumā autori izmantoja datora modelēšanu, kas imitē evolūcijas procesus, lai izšķirtu šo ilggadējo strīdu. Viņi nonāca pie secinājuma, ka pastāv trīs evolūcijas pielāgošanās veidi, un tikai divi no tiem atbilst Kopa likumam, kamēr trešais gadījums pārstāv «apgriezto» noteikumu.
Tādējādi Kopa likums ir piemērojams divos gadījumos.
Pirmais gadījums: kad sugu konkurence atkarīga vienīgi no to izmēriem un izzušanas risks ir neliels. Šādos apstākļos izmēri palielinās miljoniem gadu gaitā, kā tas novērots dažām jūras dzīvnieku ģintīm, piemēram, bezmugurkaulniekiem.
Otrais gadījums: kad izzušanas risks ir augsts. Augstākie plēsēji — lielākie dzīvnieki — periodiski izzūd evolūcijas gaitā, ļaujot citām sugām ieņemt to vietu un attīstīt vēl lielākus izmērus. Tomēr šis izzušanas cikls atkārtojas. Spilgts piemērs ir dinozauri.
Katram sava vieta ekosistēmā
Par trešo modeli runā tad, kad konkurence starp sugām atkarīga ne tikai no to izmēriem, bet arī no ekoloģiskajām nišām. Kad dzīvotnes un nepieciešamie resursi sāk pārklāties, sugas tiek spiestas ieņemt atsevišķas nišas un samazināt savus izmērus, lai mazinātu konkurenci.
«Kad starp dažādām sugām vērojama asa konkurence par barību un patvērumu, dzīvnieku izmēri bieži samazinās sugas izplatības un pielāgošanās resursu sadalījumam un konkurentiem gaitā», — norādīja Šovonlal Rojs, ekosistēmu modelēšanas speciālists.
«Piemēram, nelieli zirgi, kas apdzīvoja Aljašku leduslaikmeta laikā, ātri samazinājās izmēros klimatisko izmaiņu un veģetācijas pārmaiņu dēļ», — uzsvēra zinātnieks.
Samazināšanās tendence skāra arī dažas saldūdens kaulaino zivju sugas, salu ķirzakas, slēpto kaklu bruņurupučus (attiecībā uz lielāko daļu mūsdienu dzimtu) un pat dažus mugurkaulniekus, kukaiņus un mūsdienu zīdītājus.
Pēc pētnieku teiktā, ekoloģiskie faktori un to izmaiņas tagad ļauj izskaidrot, kāpēc fosiliju ierakstos ir novērojami šādi pretrunīgi dati.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru