Paleontologi, kuri pētīja T. reksa pieauguma tempus, nonāca pie secinājuma, ka šie milzīgie plēsēji pārdzīvoja neparasti ilgstošu «pusaudžu» periodu.
Pēc straujas izaugsmes pirmajos dzīves gados T. reksa auguma palielināšanās temps strauji samazinājās, un tie varēja pavadīt līdz divām desmitgadēm kā puspieauguši indivīdi. Šajā laikā dzīvnieki jau sasniedza ievērojamus izmērus — vairākus metrus augumā — taču tiem vēl nebija masīva galvaskausa un pilnībā attīstītas pieauguša indivīda fiziskās spējas.
Šāda ilgstoša fāze, visticamāk, spēlēja nozīmīgu lomu medību prasmju, sociālās uzvedības un izdzīvošanas spēju attīstībā konkurences apstākļos, pirms dzīvnieki ieņēma barības ķēdes virsotni. Šāda augšanas stratēģija kontrastē ar dažu citu lielo dinozauru attīstību, kuriem izmēru pieaugums notika vienmērīgāk. Tas arī palīdz izskaidrot, kāpēc pilnībā izveidojušies, dzimumgatavi T. rex indivīdi bija salīdzinoši reti, tomēr dominēja savās ekosistēmās.
