Aitkopji ceļ trauksmi saistībā ar pieaugošo vilku uzbrukumu skaitu. Kamēr aitkopji uzskata, ka noteiktais vilku nošaušanas limits ir pārāk zems un pieprasa aktīvāku ārkārtas atļauju izsniegšanu pēc tā izsmelšanas, atbildīgā iestāde uzsver šī sugas aizsardzības nepieciešamību.
Redakcijai "Bez Tabu" vērsās aitu audzētāja Gita no Asares ciema Jēkabpils novadā. Pie viņas saimniecībā filmēšanas grupa jau bija apmēram pirms diviem gadiem — toreiz Gita stāstīja par dzīvniekiem, ko saplosījuši vilki.
Nesen viņa atkal dalījās notikumos, kas notika pirms Jaunā gada: mednieki izsekotu četrus vilkus mežā, kas pieder Gitai, un, cenšoties novērst iespējamu draudu mājlopiem, bija gatavi sākt medības. Tomēr to izdarīt nevarēja — atļauju vairs nebija.
Gita, aitu audzētāja: «Dienā vilki staigā tieši pa pagalmiem! Mums apkārtnē vilks iebruka dāmas pagalmā. Viņi jūtas arvien drošāk, tuvojas arvien vairāk. Vilkam jādzīvo, bet mežā.»
- gadā vilku uzbrukumos cieta 115 mājdzīvnieku. Turpmākajos gados šie skaitļi pieauga un 2023. gadā sasniedza gandrīz 600 cietušu dzīvnieku. 2024. gadā saplosīto dzīvnieku skaits samazinājās līdz 336. Tā ir oficiālā statistika, taču tiek pieņemts, ka reālais skaits ir lielāks, jo nevis par visiem gadījumiem ziņo.
Latvijas aitu audzētāju asociācijā izsaka nopietnu satraukumu, norādot, ka gada laikā bojāgājušo aitu skaits ir salīdzināms ar veselu ganāmpulku.
Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs: «Pagājušajā gadā viens no mūsu biedriem pārtrauca nodarboties ar aitu audzēšanu tieši tāpēc, ka vairākus gadus pēc kārtas saskārās ar vilku uzbrukumiem ganam. Statistika šausminoša!»
Pēc asociācijas domām, noteiktais vilku nošaušanas limits neatbilst plēsēju skaitam.
Dmitrijs Bortņikovs: «Ja vilks iznāk no meža un dodas pie mājām, es teiktu, ka vilku ir savairojies vairāk, nekā nepieciešams bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Latvijā vilku ir par daudz. Pie šādas skaitliskuma viņi vairojas ātrāk, nekā mēs spējam regulēt populāciju.»
Šajā medību sezonā vilku nošaušanas limits tika palielināts no 300 līdz 370 eksemplāriem. Tomēr aitkopjiem šķiet, ka tas nav pietiekami. Valsts meža dienests (VMD) ar to nepiekrīt, uzsverot, ka limits balstīts uz zinātniskiem pētījumiem un vērsts uz populācijas saglabāšanu.
Valters Lūsis, VMD medību nodaļas vadītājs: «Sabiedrība pieņēmusi to, ka vilks ir aizsargājams. Mēs to pieņēmām, iestājoties Eiropas Savienībā. Vilks ir svarīga dabas daļa. Lopkopjiem aita ir vērtība, bet arī vilks mežā ir vērtība. Mēs nevaram ierīkot žogu ap visiem mežiem un aizliegt vilkam iziet.»
VMD norādīja, ka limits nav nemainīgs:, ņemot vērā populācijas un uzbrukumu dinamiku un ņemot vērā lopkopju viedokli, nākotnē to varētu palielināt. Valsts iestādes, pēc viņu teiktā, ir atvērtas dialogam.
Aitkopji uzsver, ka pēc limita izsmelšanas sezonas laikā valstij jābūt elastīgākai un jāizsniedz ārkārtas atļaujas, ja vilki turpina uzbrukt. Līdz šim šādas atļaujas tika izsniegtas reti — lielāko daļu iesniegumu noraidīja. Pagājušajā gadā to bija tikai divas.
Gita, aitu audzētāja: «Uztrauc arī tas, ka vilki klīst apdzīvotajās vietās.»
VMD skaidro, ka ārkārtas atļaujas izsniedz tikai gadījumos, kad pastāv draudi cilvēkam. Uzbrukumi aitām, pēc dienesta teiktā, ir ierasta parādība.
Valters Lūsis: «Vilks vienmēr medījis aitas, tāpat kā suņus. Pirms simts gadiem Jānis Poruks uzrakstīja dzejoli “Suns un vilks”, tāpēc nekas nav mainījies.»
Tomēr aitkopji uzskata, ka uzbrukumi lopiem ir netiešs, bet reāls drauds cilvēkam, jo cieš saimnieciskā darbība.
VMD aicina lopkopjus veikt profilakses pasākumus, norādot uz pieejamo ES atbalstu žogu uzstādīšanai. Aitkopji savukārt norāda, ka aktīvi izmanto šo atbalstu un uzstāda žogus, tomēr uzsver: pat tie bieži nav šķērslis vilkiem.
