Globālā haizivju populācija strauji sarūk, neskatoties uz starptautiskajām pūlēm ierobežot to nozveju. Laikā no 2012. līdz 2019. gadam haizivju skaits, kas gāja bojā zvejniecības rezultātā, pieauga no aptuveni 76 miljoniem līdz vairāk nekā 80 miljoniem gadā. Turklāt vismaz 25 miljoni no tām attiecas uz sugām, kas ir apdraudētas izzušanai, ziņo Halifaksas Dalhousie Universitātes biologi.
Pašlaik 70% valstu ir ieviesušas pasākumus haizivju aizsardzībai. Tomēr daži no šiem noteikumiem, kas bija ieviesti vēl 1990. gados, ir radījuši neparedzētas sekas, kas, kā rāda jaunākie dati, ir izraisījušas vēl lielāka skaita haizivju bojāeju.
Pēdējo divu desmitgažu laikā haizivju spuru nozveja nedaudz samazinājusies, taču politika, kas pieprasa zvejniekiem nozvejot haizivis veselas, nejauši stimulējusi haizivju gaļas tirgu. «Pasākumi cīņā pret spuru nogriešanu neizrādījās tā panaceja, ko mēs cerējām,» — sacīja AFP pētījuma līdzautore Lorena Šillera.
Pētnieki trīs gadus vāc datus par zvejas noteikumiem un haizivju mirstību. Viņi parādīja, cik plaši izplatīta ir tirdzniecība ar haizivju gaļu, eļļu un skrimšļiem, turklāt haizivis bieži sastopamas dažādos produktos, par to patērētājiem par to nezinot.
Asinis ūdenī
Pašlaik biežāk tiek nozvejotas mazākas haizivis, tostarp jauni indivīdi, ko veicina spuru tirdzniecības samazināšanās un reģionāls lielo haizivju skaita kritums.
Reģionos ar vislielāko haizivju mirstību pētnieki atklāja plašāku žaberu tīklu — ūdenī karājošu tīklu — un tralu izmantošanu — smagu tīklu, kas velkas pa okeāna dibenu.
Pēc Šilleras teiktā, lai gan haizivis ir ļoti attīstīti okeāna plēsēji, tās ir ļoti neaizsargātas: «Haizivis vairāk nekā 99% sava laika uz Zemes pavadīja okeānā bez cilvēkiem, tāpēc tās nebija gatavas mums un zvejniecības sekām.»
Haizivis kā atslēgas suga spēlē svarīgu lomu okeānu veselības uzturēšanā. «Ja mēs zaudēsim šīs sugas, tas var izjaukt jūras ekosistēmas līdzsvaru,» — norāda Šillera. Pašlaik katra trešā haizivju suga pasaulē ir apdraudēta.
Kā pozitatīvu aspektu zinātnieki norādīja, ka daudzas valstis ir ieviesušas aizliegumus haizivju zvejai un izveidojušas rezervātus, lai aizsargātu vienu no vecākajām sugām uz planētas. Pētījums liecina, ka haizivju patvērumu un aizsargājamo teritoriju izveide, visticamāk, veicina haizivju mirstības zemā līmeņa uzturēšanu.
Tomēr pašreizējie riski piekrastes haizivīm, šķiet, pieaug visā pasaulē, un šo secinājumu apstiprina Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība (IUCN).
