Gurmāni zaudēs iespēju baudīt laša pastēti, bet tā ir tikai neliela seku daļa.
Maz cilvēku spēj iedomāties, cik daudz zivju dzīvo okeānā, pat aptuveni. Tomēr zinātnieki var izdarīt secinājumus par to, kas notiktu, ja visas zivis pazustu acumirklī. Vienu no tādām hipotēzēm pauda Rice universitātes Bioloģisko zinātņu katedras docents Kori Evans — pētnieks, kas pēta zivju daudzveidību un to ietekmi uz okeāna vidi.
Rakstā, kas publicēts izdevumā The Conversation, zinātnieks uzsver, ka zivis ir gan plēsēji, gan upuri. Tās medī cita citu, bet var arī kļūt par laupījumu rāpuļiem, putniem, cilvēkam un citiem barošanās ķēdes dalībniekiem. Turklāt zivis sniedz pozitīvu ietekmi pat uz augiem. Piemēram, pētījumi rāda, ka daži augi saņem līdz 70% slāpekļa no lašiem, kas mirst upju krastos.
Kori Evans arī norāda, ka zivis nav tikai pārtikas avots. Tā kā zivis pašas iegūst barību, tās rada un uztur svarīgus apstākļus citu organismu dzīvei. Koraļļu rifu ekosistēmās augsēdāju zivis kontrolē aļģu augšanu, pastāvīgi tās apēdot. Rezultātā, bez šīm zivīm aļģes sāktu strauji izplatīties, kas novestu pie koraļļu iznīcināšanas.
Ir arī zivis, kas barojas ar koraļļiem, piemēram, papagaiļzivis. Tomēr, pēc zinātnieka vārdiem, daba to izlīdzsvarojusi, un pateicoties papagaiļzivīm koraļļu kolonijas aug ātrāk, tai skaitā tāpēc, ka to fekālijas ir barojošas koraļļiem.
Runājot par papagaiļzivju fekālijām, Kori Evans norāda, ka tās veicina skaistu baltu smilšu pludmaļu veidošanos. Tātad, ja nebūtu šo fekāliju, kā mēs tad izbaudītu atpūtu piekrastē?
Tikmēr citas zivis veido dzīvotnes dažādiem dzīvniekiem un ietekmē vidi, maisot smiltis barošanās laikā. Tas noved pie tā, ka ūdenī paceļas mikroorganismi, kas slēpjas smiltīs, kuri kļūst par barību citiem okeāna iemītniekiem.
Tādējādi, secina zinātnieks, bez zivīm Zeme būtu pavisam citādāka:
tā pakāpeniski zaudētu savas skaistās pludmales ar baltām smiltīm;
koraļļu rifu ekosistēmas aizaugtu ar aļģēm;
daudzi cilvēki paliktu bez pārtikas;
un mēs zaudētu šīs planētas pārsteidzošos iemītniekus.
